Ievads

Šīs 40 lūgšanu un studiju dienas ir paredzētas, lai Dieva draudzi sagatavotu Kristus otrajai atnākšanai, kā arī lai par to darītu zināmu apkārtējiem. Šī sagatavošanās sāksies ar 40 dienu ilgām draudzes locekļu lūgšanām un studijām, kuru uzdevums ir veicināt tuvākas attiecības ar Jēzu un katram ticīgajam aizsniegt piecus cilvēkus, kurus Kungs ir licis šo ticīgo sirdīs, lai viņi par tiem aizlūgtu katru dienu.

Jēzus sacīja: „ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos,” Mat.18:19. Kopīgām lūgšanām ir liels spēks, un tas kristīgajai sadraudzībai ir garīgs stiprinājums. Katram dalībniekam ieteicams atrast lūgšanu partneri, ar kuru 40 lūgšanu un studiju dienās varētu kopīgi lūgt klātienē, vai arī ar telefona starpniecību.

Lai gūtu lielāku labumu, es iesaku atrast vairākus cilvēkus, ar kuriem kopīgi studēt šo grāmatu. Grupai uz nodarbību ieteicams sanākt reizi nedēļā. Izvēlieties vienu grupas dalībnieku par savu lūgšanas partneri. Tā, lai no šīm 40 dienām gūtu pēc iespējas lielākas svētības, būtu jārīkojas katram grupas loceklim.

Šo studiju materiālu, kurš ņemts no piecām grāmatām, esmu sadalījis piecās nodaļās ar attiecīgiem virsrakstiem, un katrā nodaļā ir 8 apakšnodaļas:

· Kristības ar Svēto Garu

· Gara kristības un lūgšana

· Gara kristības un evaņģelizācija

· Gara kristības un dzīvošana Kristū

· Gara kristības un sadraudzība

Katrā nodarbību materiālā ir jautājumi pārdomām un apspriešanai, kā arī norādījumi lūgšanām un „lūgšanu pants.”

Ja vēlaties attīstīt ciešākas attiecības ar Jēzu un aizsniegt tos, kurus Dievs ir licis jūsu sirdīs un kuri ir vai nu reiz dzirdējuši Dieva Vārda patiesības un no tām atkāpušies, vai arī pirms Kristus drīzās atgriešanās par Dieva brīdinājumiem nekad nav zinājuši, tad šī grāmata ir tieši jums. Cilvēki, kuri tiks ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā, var būt jūsu ģimenes locekļi, draugi vai darbabiedri. Šim nolūkam ir paredzēts pielikums A. Četrdesmit dienu laikā jūs lūgsiet par šiem cilvēkiem un veiksiet pielikumā B norādītās darbības, ar kurām Kungs vēlas aizsniegt šos ļaudis. Bet pielikumā C ir atrodami piemēroti vārdi, ar kuriem griezties pie jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem, lai darītu tiem zināmu, ka jūs turpmākās 40 dienas par viņiem aizlūgsiet un jautāsiet pēc viņu vajadzībām.

Lūgšana ir vislielākais spēks virs zemes. Tā ir nepieciešama katra indivīda garīgai attīstībai un apkārtējo aizsniegšanai Kristum. Runājot par lūgšanu un kristiešu garīgo attīstību E.Vaita savā darbā „Gospel Workers” (p.254.) uzsvēra, ka lūgšana ir dvēseles elpa, un ka to nav iespējams aizvietot ar citiem līdzekļiem, lai dvēseli pasargātu. Lūgšana ved sirdi saskarsmē ar Dzīvības Avotu un stiprina reliģiskās pieredzes „muskuļus” un „cīpslas.” Pastāvīgi nevingrinoties lūgšanās un lūdzot tikai epizodiski tajos brīžos, kuri liekas tam piemēroti, cilvēks zaudēs paļāvību uz Dievu. Garīgās spējas tad zaudēs savu vitalitāti, un reliģiskajai pieredzei pietrūks dzīvīguma.

Grāmatā „Evangelism” (p.34). E.Vaita arī atzīmēja lūgšanas svarīgumu, vadot citus pie Jēzus. Viņa sacīja, ka dvēseļu labā mums ir jādarbojas ar daudz lūgšanām, jo tā ir vienīgā iespēja aizsniegt citu sirdis. Tas ir nevis mūsu, bet gan Kristus darbs. Viņš atrodas mums līdzās un iespaido ļaužu sirdis.

Rakstniece atzīmē arī, ka Kungs uzklausīs mūsu lūgšanas pēc dvēseļu atgriešanās, „Messages to Young People,” p.315.

Kad jūs ar lūgšanām apdomāsiet ieteikumus to cilvēku aizsniegšanai, par kuriem aizlūdzat, jūs ne tikai par viņiem aizlūgsiet, bet arī darbosieties viņu vadīšanā pie Kristus un Viņa draudzes. Kad jūs lūgsiet un strādāsiet to labā, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā, Dievs svētīs jūsu pūles. Viņš ne tikai jūs izlietos, lai mantotu citus Kristum, bet vilks tuvāk Sev arī jūs pašus. Šīs dubultsvētības labi zināja E.Vaita, un viņa rakstīja, ka Dievs cilvēkam atklāsies tad, kad viņš centīsies savas lūgšanas piepildīt. Cilvēkam jācenšas sniegties aizvien augstāk un augstāk, un debesu lietas jāvērtē augstāk par šīs zemes lietām. Mums jāmācās lūgt, jāmācās sniegt skaidras un gudras liecības, un tad mēs pagodināsim Dievu, „The Upward Look”, p.256.

E.Vaita sacīja, ka ticīgo neatlaidīgās lūgšanas vilks dvēseles pie krusta. Un, pievienojoties viņu pašaizliedzīgām pūlēm, Jēzus aizskārs šo ļaužu sirdis un darīs dvēseļu mantošanas brīnumus, „Liecības draudzei 7.sējums”, 27.lpp.

Lai sniegtu atbalstu lūgšanās, sadaļā „Lūgšana” katras dienas beigās tiek piedāvāti attiecīgi norādījumi un Bībeles teksts. Daudzi Bībeles panti ietver apsolījumus un nosacījumus, pie kuriem šie solījumi piepildīsies. Kad jūs lasīsiet šos Bībeles pantus, jums būtu jāievēro divas lietas:

1. Lūdziet, lai Dievs nodrošinātu apsolījuma piepildījumam nepieciešamos nosacījumus – gan sevī, gan draudzē.

2. Lūdziet, lai Dievs piepildītu apsolījumu.

Sadaļā „Lūgšana” ar parastiem burtiem ir ierakstīti Bībeles teksti, kuri satur gan apsolījumus, gan to izpildes nosacījumus, bet slīprakstā – piemērs lūgšanai, pamatojoties uz apsolījumu, lai piepildītos apstākļi un pats apsolījums.

Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus sacīja saviem mācekļiem, ka, pirms viņi dosies pasludināt evaņģēliju pasaulei, viņiem ir jāsaņem Svētā Gara kristības: „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d. 1:4-8.

Lai arī mācekļi bija kopā ar Kristu pavadījuši trīsarpus gadus un redzējuši un paši piedalījušies brīnumainajos kalpošanas darbos, viņi tomēr vēl nebija gatavi apliecināt Jēzu. Viņiem bija jāgaida pēc spēka. Un Vasarsvētkos viņi saņēma Svētā Gara kristības un spēku liecināt par Kristu, kādu nekad iepriekš nebija izjutuši: „Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā, un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” Ap.d. 2:1-4.

Tā kā Svētā Gara kristības ir vitāli nepieciešamas mūsu garīgai attīstībai un mūsu liecināšanas spējām, tad šo 40 nodarbību materiāli ir veltīti tieši šīm svarīgajām Dieva Vārda patiesībām. Jums būs iespējas labāk izprast Bībeles mācības par Svētā Gara kristībām un gūt arī praktisku pieredzi.

Izvēloties piedalīties šajā 40 dienu ilgajā studiju un lūgšanu pasākumā, jūs sagaida pārsteidzošs un svētību pilns piedzīvojums ar Kungu. Jūs piedzīvosiet tuvākas attiecības ar Kristu, un jūs redzēsiet, kā Kungs jūs izlietos, lai citus vilktu tuvāk Sev un sagatavotu viņus Savai drīzajai atnākšanai. Sadraudzībā ar savu lūgšanu partneri un pārējiem nodarbību dalībniekiem jūs piedzīvosiet kristīgu mīlestību un vienotību. Tam būs liela nozīme jūsu garīgajā attīstībā.

Lai no šī piedzīvojuma gūtu pēc iespējas vairāk, ieteicams ar to iesākt katru rītu. Būs gan nepieciešams piecelties agrāk, taču šīs pūles tiks atalgotas ar uzviju! Ja lūgsiet Kungu, lai Viņš jūs uzmodina un dod laiku, kuru pavadīt kopā ar Viņu, šī lūgšana tiks piepildīta.

Runājot par Kristus kalpošanas dzīvi, E.Vaita sacīja, ka Viņš Svētā Gara kristības saņēma katru dienu. Agrās rīta stundās Kungs Viņu modināja un Viņa dvēsele un lūpas tika svaidītas ar žēlastību, kuru Viņš varēja sniegt apkārtējiem. Viņa sacītie vārdi nāca no debesu pagalmiem un īstajos brīžos sasniedza pagurušos un nomāktos, „Christ’s Object Lessons,” p.139.

Ja jūs Kristum lūgsiet, Viņš to darīs arī jums. Katras jaunas dienas sākumā Viņš ļoti vēlas svaidīt jūs ar Savu Garu. Un šī grāmata ir veidota tādēļ, lai palīdzētu jums katru dienu saņemt Dieva Gara svaidījumu personīgai garīgai izaugsmei un liecināšanai par Kristu.

Ja šo studiju materiālu jūs vēlaties izmantot, lai sagatavotos „apmeklētāju sabata” un/vai evaņģelizācijas sanāksmes sagatavošanai 40 dienu noslēgumā, šie pasākumi ir jāiekļauj ikdienas lūgšanās. Instrukcija šim 40 dienu periodam ir atrodama internetā – www.40daysdevotional.com. Šo grāmatu izmanto daudzas draudzes, un tā ir atzīta par efektīvu līdzekli evaņģelizācijas sanāksmju organizēšanā, kā arī ievērojami palielina apmeklētību sabata dievkalpojumos.

Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz? Lūk.11:13

1.diena Divi Svētā Gara darbi

Jēdziens par kristībām ar Svēto Garu ietver divus Gara darbus: pirmkārt, vadīt mūs pie Kristus un pieņemt ūdens kristības. Šo darbu Gars ir gatavs paveikt ikviena cilvēka labā.

Otrs Gara darbs ir piepildīt kristiešus ar Viņa klātbūtni tā, lai viņi spētu dzīvot kristiešu cienīgu dzīvi un darīt Dieva darbus. Tās ir kristības ar Svēto Garu. Šo Gara darbu nav paredzēts veikt neticīgajiem, to Gars darīs vienīgi tiem, kuri tic Jēzum Kristum. Jēzus sacīja, ka pasaule Viņu nepieņems: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos,” Jāņa14:16,17.

Jēzus norādīja, ka pēc Vasarsvētkiem Svētā Gara kristības ir pieejamas ikvienam ticīgajam, un sacīja, ka Viņš mājos mūsos. Šo brīnišķo Svētā Gara izliešanos mēs varam piedzīvot arī pašlaik.

Jēzus ir mūsu piemērs visās lietās. Viņš „dzima” no Gara, Gars viņu vadīja no bērnības līdz pat pieauguša cilvēka gaitām, un Jēzus tika kristīts ūdenī. Drīz pēc kristībām ar ūdeni Viņš tika kristīts ar Svēto Garu.

„Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts,” Lūk.3:21,22.

Pēc tam, kad Jēzus bija saņēmis Garu, Viņš bija gatavs šī Gara spēkā doties cīņā ar sātanu: „Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst. Tad velns Viņu uzrunāja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi." Bet Jēzus viņam atbildēja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien." Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: "Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs." Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: "Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot." Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzalemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi." Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: "Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt." Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam,” Lūk.4:1-13.

Jēzus bija saņēmis spēku sludināt un mācīt par Dieva valstību, dziedināt ļaudis un atbrīvot tos no dēmoniem: „Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja. Tā Viņš nonāca Nācaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu,” Lūk.4:14-19.

Jēzus sacīja, ka visi, kuri Viņam ticēs, darīs pat lielākus darbus nekā Viņš darījis: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeju pie Tēva,” Jāņa14:12.

Kad ticīgie saņem Svētā Gara kristības, viņiem rodas spēks darīt tos pašus darbus, kurus darīja Jēzus, jo viņi ir pildīti ar to pašu Garu: „Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes." To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā,” Jāņa7:38,39.

Pirms vēl Gars izlejas pār ticīgajiem, Dievs ir kopā ar viņiem, jo ir viņus aicinājis, vadījis pie Kristus un ūdens kristībās. Tomēr ticīgie, līdz tie nav piedzīvojuši Svētā Gara kristības, vēl nav saņēmuši Gara spēku visā pilnībā. Tādēļ Jēzus mācekļiem, pirms viņi devās pasludināt evaņģēliju, lika sagaidīt Gara izliešanos Vasarsvētkos: „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:4-8.

Svētā Gara kristības šodien ir pieejamas katram kristietim. Dievs mums ir apsolījis dot Garu visā pilnībā, ja mēs to prasīsim: „Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” Lūk.11:13.

„Lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu,” Gal.3:14.

Rakstot par Svētā Gara kristībām, E.Vaita sacīja, ka, pirms mēs savās dzīvēs spējam atklāt pilnveidotu raksturu, mums pirms tam ir jāsaņem kristības ar Svēto Garu. Katram draudzes loceklim sava sirds ir jāatver Jēzum un jāsaka: „Nāc, debesu Viesi, un paliec kopā ar mani,” „2 Manuscript Release 26.”

Daži var pajautāt – vai es esmu pietiekami labs, lai varētu saņemt Svētā Gara kristības? Lai tās saņemtu, ir tikai divi nosacījumi. Vispirms Kristus ir jāpieņem kā savs Glābējs. Otrs nosacījums – pieņemt lēmumu savu dzīvi Viņam nodot visā pilnībā. Ja esat pieņēmuši Kristu un vēlaties Viņam sekot visās savas dzīves jomās, tad jūs esat gatavi Gara saņemšanai. Ja vēlaties piedzīvot Svētā Gara kristības, es uzaicinu jūs lūgt sekojošu lūgšanu:

„Tēvs, es pateicos Tev par to, ka Tu vadīji mani pie Jēzus Kristus un ka pieņēmu Viņu kā savu Glābēju. Lūdzu, piedod visus manus grēkus. Es vēlos savu dzīvi visā pilnībā nodot Jēzum. Es pateicos Tev par solījumu piepildīt mani ar Tavu Garu un tagad stingri turēšos pie šī apsolījuma pēc kristībām ar Svēto Garu. Tēvs, piepildi mani ar Savu Garu un atklāj manī katru Gara augli. Es lūdzu, lai Tu piepildi mani ar Jēzus klātbūtni un lai Viņa raksturs izpaustos manī. Es turēšos pie Tava apsolījuma spēcināt mani ar Savu Garu, lai es spētu Tev kalpot un iesaistīties Jēzus kalpošanas darbā. To lūdzu Jēzus vārdā, āmen.”

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādus divus darbus veic Svētais Gars?

2. Kurš ir gatavs Svētā Gara saņemšanai?

3. Miniet divus ieguvumus, kurus sniedz Svētā Gara kristības

4. Vai vēlaties saņemt kristības ar Svēto Garu un Gara dotās iespējas kalpot Kungam?

Lūgšana

Padomājiet, kā jūs varētu izrādīt savas rūpes par jūsu lūgšanu sarakstā ierakstītajiem cilvēkiem un lūdziet par to Dievu. Katram no šiem cilvēkiem piezvaniet un pasakiet, ka jūs par viņiem lūgsiet. Pajautājiet viņiem, par ko tieši viņi vēlētos, lai jūs aizlūgtu.

Izvēlieties savu lūgšanu partneri šim 40 dienu periodam. Piezvaniet viņam un pārrunājiet šo lūgšanu un studiju materiālu. Kopā ar savu lūgšanu partneri lūdziet,

· lai Dievs katru no jums kristītu ar Savu Svēto Garu.

· lai Dievs palīdzētu izprast šo lūgšanu un studiju materiālu.

· lai Dievs svētītu jūsu un jūsu lūgšanu partneru sadraudzību.

· par lūgšanu sarakstā ierakstītajiem cilvēkiem.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci,” Ps.32:8.

Vadi un māci mūs, Kungs, lai mēs pastāvīgi atrastos Tavā vadībā gan savās dzīvēs, gan draudzē.

2.diena Gara kristības saņemšana pēc Vasarsvētkiem

Lai Jēzus sekotājiem būtu spēks pasludināt pasaulei evaņģēliju, Viņš apsolīja mācekļus kristīt ar Svēto Garu: „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:4-8.

Šis apsolījums piepildījās Vasarsvētkos: „Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” Ap.d.2:1-4.

Svētā Gara kristības nebija pieejamas tikai mācekļiem Vasarsvētkos. Kopš tā laika šīs kristības var saņemt visi kristieši.

Tā kā ne visi ticīgie varēja būt klāt tajos Vasarsvētkos, tad var rasties jautājums – kā kristieši var saņemt Garu pēc Vasarsvētkiem? Atbildi mēs varam atrast Bībeles grāmatā Apustuļu darbi. Vismaz divos gadījumos Gars izlējās pār ļaužu grupu, kad ar viņiem runāja Pēteris: „Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja. Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem, jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja: "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?” Ap.d.10:44-47.

„Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums. Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti ar Svēto Garu. Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?” Ap.d.11:15-17.

Šķiet, ka Dievs ir paredzējis, lai draudze Svēto Garu saņemtu arī caur roku uzlikšanu. Par samariešiem, kuri saņēma Garu, mēs lasām: „Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās. Bet apustuļi, Jeruzalemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu,” Ap.d.8:12-17.

Ievērojiet, ka Apustuļu darbu 8.nodaļā pieminētos samariešus Gars vadīja pieņemt Kristu, un viņi tika kristīti ar ūdeni. Viņi tika pagremdēti ūdenī, pirms vēl saņēma Svēto Garu. Lai uzliktu viņiem rokas un lūgtu pēc Svētā Gara kristībām, Pēteris un Jānis speciāli šim nolūkam ieradās no Jeruzalemes. Tas skaidri parāda, ka kristības ar ūdeni un kristības ar Garu ir divas dažādas lietas. Gars vada cilvēku pieņemt Kristu un ūdens kristības. Bet, kad cilvēks uzzina par brīnišķīgo iespēju saņemt Svētā Gara kristības, viņam uz to jātiecas īpaši.

Apustuļu darbos mēs redzējām, ka Sauls, kurš vēlāk kļuva apustulis Pāvils, arī saņēma Garu ar lūgšanu un roku uzlikšanu: „Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara." Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts,” Ap.d.9:17,18.

Saula gadījumā Svētā Gara kristības viņš saņēma drīz pēc viņa atgriešanās uz Damaskas ceļa vēl pirms ūdens kristībām.

Līdzīgu piemēru, kur Svētā Gara kristības tiek saņemtas ar lūgšanu un roku uzlikšanu, mēs atrodam stāstā par Pāvila tikšanos ar mācekļiem Efezā: „Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus, viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir." Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību." Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum." To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja,” Ap.d.19:1-6.

Tam, kurš izsaka lūgšanu un uzliek rokas, ir jābūt ticīgajam, kurš Svēto Garu ir saņēmis pats. Taču jāatzīmē, ka Garu saņemt ir iespējams arī bez roku uzlikšanas. Tas ir jauks piedzīvojums – saņemt Garu ar roku uzlikšanu, taču nav nepieciešams. Svētā Gara kristību saņemšana ir vienkārša turēšanās ticībā pie Dieva apsolījuma par Gara saņemšanu: „ ... lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu,” Gal.3:14.

E.Vaita saprata, ka kristieši Svētā Gara kristību nesaņem automātiski tajā brīdī, kad viņi atgriežas pie Dieva vai pieņem ūdens kristības. Par mūsu lielo vajadzību būt pildītiem ar Svēto Garu, lai mēs sekmīgi spētu liecināt apkārtējiem, viņa rakstīja, ka bez Svētā Gara kristībām mēs neesam gatavāki iziet pasaulē kā Kunga mācekļi pēc Viņa krusta nāves, Review and Herald, Feb.18, 1890.

Par mūsu personīgo garīgo attīstību un Gara saņemšanu viņa rakstīja, ka Jēzus ir apsolījis kristīt savus sekotājus ar Svēto Garu, lai viņiem būtu spēks nest evaņģēliju pasaulei.

Grāmatā „Liecības draudzei, 6.sēj., 86.lpp. E.Vaita rakstīja, ka Svētā Gara kristības ir nepieciešamas draudzes locekļu svētdarīšanas procesā, lai viņi Kunga dārzā būtu kā dzīvi, augoši un augļus nesoši koki.

Ja kristieši Svētā Gara kristības saņemtu automātiski, tad E.Vaita nebūtu mūs mācījusi to saņemt. Viņa saprata šo kristību svarīgumu un mudināja katru ticīgo savā dzīvē tiekties uz Gara pilnību.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ Jēzus lika mācekļiem sagaidīt Svētā Gara kristības?

2. Kad mācekļi saņēma Svētā Gara kristības?

3. Vai katrs kristietis, kad viņš pieņēma Kristu vai tika kristīts ūdenī pēc Vasarsvētkiem, automātiski saņēma Svētā Gara kristības?

4. Kā Svētā Gara kristības saņēma ticīgie samarieši?

5. Kad un kā Svētā Gara kristības saņēma Sauls, kurš vēlāk kļuva apustulis Pāvils?

6. Ko Elēna Vaita sacīja par Svētā Gara kristību nozīmīgumu?

7. Vai lūgšana ar roku uzlikšanu ir nepieciešams nosacījums Svētā Gara kristību saņemšanai?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs caur jums darbojas Svētā Gara spēkā.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Piemini, Kungs, Savu laipnību, Savu žēlsirdību un žēlastību, kas ir mūžīga,” Ps.25:6.

Esi pret mums žēlīgs un piedod mums mūsu grēkus. Atjauno mūs savā labvēlībā un ar mūsu starpniecību pagodini Savu vārdu.

3.diena Ieguvumi no Svētā Gara kristībām

Kas notiek, kad mēs lūdzam Dievu pēc Svētā Gara kristībām? Lūk, daži piemēri, kā izmainās cilvēka dzīve pēc Gara saņemšanas:

1. Stiprāka vēlēšanās pētīt Dieva Vārdu.

2. Dedzīgāka lūgšanu dzīve.

3. Dziļāka grēku nožēla.

4. Izmaiņas dzīvesveidā un tās aktivitātēs.

Lai ticīgais dzīvotu uzvarošu dzīvi Kristū, viņam Gara saņemšana ir pilnīgi nepieciešama. Bībele vēsta, ka bez Svētā Gara kristībām cilvēks nespēj pietiekoši labi iepazīt Kristu. Tas labi redzams līdzībā par desmit jaunavām, Mat.25:1-13. Kristus ģeķīgajām jaunavām, kurām nebija Svētā Gara eļļas, sacīja, ka viņas nepazīst, 12.pants.

Šeit, tāpat kā citos Bībeles tekstos, Kristus runāja par cilvēkiem, kurus Viņš nepazīst. Piemēram, Jēzus sacīja: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; ejiet nost no Manis, jūs ļauna darītāji,” Mat.7:21-23.

Vienkārši zināt Bībeles mācības un aktīvi iesaistīties kalpošanas darbā Jēzus labā nav tas pats, kas Viņu iepazīt tuvāk caur Svētā Gara kristībām.

Ūdens kristības ir kā kāzu ceremonija, bet Gara kristības – kā laulības dzīve, kurā līgava iepazīst savu līgavaini. Sātans nikni pret to cīnīsies, jo viņš zina, ka Gara kristības lauzīs viņa varu pār ticīgo cilvēku.

Ticīgajam nekas nav svarīgāk kā dzīties pēc Gara piepildījuma un dzīvot Garā uzvarošu dzīvi.

Ļoti svarīgi ir atzīmēt, ka mums Gara pildījums ir jāatjauno katru dienu. To nevar iegūt vienreiz un uz visiem laikiem. Pāvils sacīja, ka „mūsu iekšējais (cilvēks) dienu no dienas atjaunojas,” 2.Kor.4:16. Mums Garā ir jāatjaunojas katru dienu. Pāvils pamācot mūs un sakot: „topiet Gara pilni,” Efez. 5:18, grieķu valodā lieto darbības vārdu ilgstošā laikā, kurš nozīmē, ka mums Gara pildījums jāuztur ik dienas.

Kristus ir mūsu paraugs visās lietās. Par Kristus kristībām ar Garu E.Vaita rakstīja, ka Viņš Svētā Gara kristības saņēma katru dienu. Agrās rīta stundās Kungs Viņu modināja, un Viņa dvēsele un lūpas tika svaidītas ar žēlastību, kuru Viņš varēja sniegt apkārtējiem. Viņa sacītie vārdi nāca no debesu pagalmiem un īstajos brīžos sasniedza pagurušos un nomāktos, „Christ’s Object Lessons,” p.139.

Ja Kristum Gara kristības bija jāsaņem katru dienu, tad, bez šaubām, arī kristiešiem ir nepieciešams lūgt pēc šī ikdienas piedzīvojuma.

Mūsu pieaugšana Kristus pilnībā, kuru vada Gars, ir process: „Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars,” 2Kor. 3:18.

Garīgā izaugsme ir process, kurā mums ir jāiesaistās katru dienu. E.Vaita par rakstura attīstību Gara ietekmē rakstīja: „Kad Dieva gars iemājo sirdī, tas pārveido dzīvi. Grēcīgas domas tiek aizdzītas, ļauni darbi atstāti, un mīlestība, pazemība un miers ieņem dusmu, skaudības un strīdu vietu. Skumjas nomaina prieks, un seja atspoguļo debesu gaismu,” „Laikmetu ilgas”, 173.lpp.

Cik jaukas svētības mūsu Kungs ir sagādājis mums ar Svētā Gara kristībām!

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Uzskaitiet 4 ieguvumus, kurus sniedz Svētā Gara kristības:

2. Vai Gara kristības kristieša dzīvē ir vienreizējs notikums?

3. Cik bieži kristiešiem ir jāsaņem Svētā Gara kristības?

4. Cik bieži Kristus saņēma Svētā Gara kristības?

5. Kā Svētā Gara saņemšana palīdz mūsu attiecībās ar Kristu?

6. Kādēļ sātans baidās no tā, ka ticīgais saņem Garu?

7. Ko par Svētā Gara ietekmi uz mūsu dzīvi sacīja E.Vaita?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

· lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.

· lai Kristus ienestu tādas pārmaiņas jūsu dzīvēs, ka jūs varētu Viņa raksturu atstarot pēc iespējas pilnīgāk.

· par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību, lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā. Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs. Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu. Tava žēlastība, Kungs, lai paliek ar mums, jo mēs ceram uz Tevi!” Ps.33:18-22.

Vērs mūsu cerības uz Tevi, Kungs, un ne uz zemes lietām. Atmodini mūs no garīgā miega. Atdzīvini mūsu garīgo dzīvi. Esi mūsu palīgs un vairogs, lai mēs varētu priecāties Tevī.

4.diena Kristus tevī

Kad ticīgais saņem Svētā Gara kristības, viņa dzīvē Kristus ieņem daudz lielāku lomu. Jēzus par to pravietoja, kad Viņš saviem mācekļiem apsolīja citu Mierinātāju, kuru sūtīs Tēvs un kurš mājos ticīgajos: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos,” Jāņa 14:16,17.

Šis Mierinātājs ir Svētais Gars. Jēzus sacīja: „Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums,” 18.pants.

Tādēļ caur Svēto Garu Jēzus mājo savos ļaudīs: „Kas Viņa baušļus tur, tas paliek Viņā un Viņš tanī, bet no tā mēs noskārstam, ka Viņš paliek mūsos, proti, no Gara, ko Viņš mums ir devis,” 1.Jāņa 3:24.

Jānis sacīja, ka kristieši, kuri dzīvos Jēzus atnākšanas laikā, būs līdzīgi Viņam: „Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir,” 1.Jāņa 3:2.

Cik daudz līdzīgi Jēzum mēs kļūsim? Grieķu vārda „līdzīgs” nozīme ir „tieši tāds”. Kā tas var notikt? Jēzus savu dzīvi izdzīvos mūsos caur ikdienas Svētā Gara kristību. Pāvils par to rakstīja: „Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani,” Gal.2:20.

Pateicoties tam, ka Svētais Gars ienāks mūsos, līdz ar to Kristus varēs dzīvot katrā no mums. Un, tā kā Kristus mājos mūsos, tad mūsu prāti būs kā Kristus prāts: „Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts,” 1.Kor.2:16.

„Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,” Fil.2:5.

Ticīgie mīlēs to, ko mīl Kristus un ienīdīs to, ko ienīst Viņš. Ticīgie mīlēs taisnību un visu svēto, bet ienīdīs grēku. Viņi vēlēsies paklausīt Tēvu tāpat kā to vēlējās Kristus: „Tad es teicu: "Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts: man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī,” Ps. 40:8,9.

Līdzīgi kā Kristus vēlējās glābt dvēseles, to vēlēsies arī Viņa sekotāji: „Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo,” Lūk.19:10.

Pāvils sacīja, ka ticīgajos būs gudrība, taisnība un svētums: „ ...lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu,” 1.Kor.1:29-31.

Tā kā Kristus mājos Garu saņēmušajos ticīgajos, tad viņos būs viss labais un šķīstais. Pāvils uz to norāda rakstot, ka mūsos izveidosies Kristus, Gal.4:19. Ar katru dienu ticīgie kļūs aizvien līdzīgāki Kristum un pārveidosies Viņa līdzībā un taps „pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars,” 2.Kor.3:18.

Kristus dzīvos ticīgajos caur Garu, un viņos tādejādi attīstīsies Kristus raksturs. Svētais Gars atnesīs „gara augli”: „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības,” Gal.5:22,23.

Jo pilnīgāk Gars pārvaldīs ticīgā cilvēka dzīvi, jo bagātīgākus rakstura augļus tas nesīs. Gars tā vadīs cilvēkus, ka viņi kļūs Jēzum līdzīgi visā, 1.Jāņa3:2.

Svētā Gara kristības nesīs arī Kristus apsolījuma piepildīšanos par to, ka ticīgie darīs darbus, kurus Viņš darījis un pat vēl lielākus: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeju pie Tēva,” Jāņa14:12.

Tas viss notiek tad, kad ticīgie saņem Svētā Gara kristības un staigā Garā. Tā katrs ticīgais pavisam reāli kļūst kā Kristus. Mēs kļūstam Kristus mute, rokas, kājas, darām darbus, kurus Viņš ir darījis – sludinājis, mācījis, dziedinājis, izdzinis dēmonus. Tā ir Dieva bērnu parādīšanās godībā, kuru gaida visa radība: „Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā,” Rom.8:19.

Kad tas piepildīsies visā pilnībā, visu pasauli apgaismos Dieva rakstura godība un nāks gals: „Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma,” Atkl.18:1.

Kristiešu vienīgā cerība uz Viņa godības atklāšanos ir Kristus klātbūtne ticīgajos caur Svētā Gara kristībām: „Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība,” Kol.1:27.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kad ticīgais saņem Svētā Gara kristības, ko vēl līdz ar to viņš uzņem?

2. Kādus ieguvumus kristieši saņem, kad caur Svētā Gara kristībām viņos iemājo Kristus?

3. Ko visa radība gaida?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Kristus pilnībā iemājotu jūsos un lai jūsos atklātos Viņa raksturs un darbi.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām,” Ps.34:17.

Uzklausi mūs un atbrīvo mūs no lietām, kuras kavē mūs no pieaugšanas Kristū, gan personīgi, gan kā draudzei kopumā.

5.diena Gara kristības un paklausība

Svētā Gara kristībām ir divi mērķi. Viens no tiem ir savā dzīvē pilnībā atspoguļot Kristu: „Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm,” 2.Kor.3:3.

Dieva mērķis ir, lai mūsos būtu redzams Kristus, lai mēs būtu kā dzīva vēstule, kura atklāj Kristus raksturu.

Otrais Gara izliešanās mērķis ir sniegt spēku liecināšanā: „Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:8.

Šodien mēs pievērsīsimies pirmajam mērķim – Jēzus rakstura atspoguļošanai.

Kad Dievs Mozum iedeva akmens plāksnes ar baušļiem, ievērojamu lomu šeit ieņēma Svētais Gars. Tieši Gars bija tas, kurš rakstīja šos baušļus. Tas kļūst skaidrs, kad mēs salīdzinām Jēzus izteikumu, kurā Viņš salīdzina „Dieva pirkstu” ar „Dieva Garu”: „Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi,” Mat.12:28.

„Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi,” Lūk.11:20.

Tādējādi tas pats Svētais Gars, kurš uz akmens plāksnēm rakstīja 10 baušļus, šodien Dieva likumus raksta Svētā Gara pildīto Dieva bērnu sirdīs: „Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm,” 2.Kor.3:3.

Runājot par kristiešu paklausību, varam apskatīt divus paklausības veidus. Pirmā ir paklausība, kuru es saucu par „ārējo.” Tas nozīmē, ka ticīgais paklausa Dieva likumiem tādēļ, ka tā ir licis Dievs. Šī veida paklausība būtībā ir legālisms un nenāk no sirds. Otrais paklausības veids ir „iekšējā.” Šajā gadījumā paklausību izraisa dziļa, no sirds nākoša vēlēšanās paklausīt Dievam. Ārēja paklausība bez sirds paklausības Dievam nav pieņemama: „Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu. Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi,” Ps.51:18,19.

„Šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis,” Mat.15:8.

Vēlos minēt kādu piemēru, kurš parāda atšķirību starp iekšējo un ārējo paklausību. Pirms daudziem gadiem nomira mans tēvs, un es nebiju īsti pārliecināts, vai man būtu par to jāsēro vai ne. Un es devos pie drauga un jautāju pēc padoma. Draugs padomāja un tad sacīja: „Galu galā viņš bija tavs tēvs, un tu – viņa dēls. Tādēļ, es domāju, ka tev būtu jāsēro.” Un es sāku sērot. Skaidrs, ka tās nebija sēras, kuras nāca no sirds. Tās bija ārējas sēras, jo sērot par mirušo tēvu bija mans dēla pienākums. Patiesām sērām bija jārodas spontāni un jānāk no sirds. Līdzīgi ir ar paklausību Dievam. Ja cilvēks Gara ietekmes rezultātā ir pareizās attiecībās ar Dievu, tad paklausība Viņam radīsies spontāni un par to pat nevajadzēs domāt. Kārdinājumi nepaklausīt gan nāks, taču tie būs daudz vājāki nekā vēlēšanās paklausīt, kuru sirdī ir licis Dievs.

Caur Svētā Gara kristībām Dieva likumi ir rakstīti mūsu sirdīs, un mēs Viņam paklausām no sirds. Tas gan nenotiek uzreiz pēc tam, kad pieņemam Kristu un tiekam kristīti ar ūdeni. Pāvils saka, ka, lai Dieva likumi paliktu ierakstīti mūsu sirdīs, mums pastāvīgi ir jātop pildītiem ar Garu: „Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,” Efez.5:18.

E.Vaita, raksturojot „iekšējo” paklausību, kuru uztur no ikdienas Svētā Gara kristības, rakstīja: „Patiesa paklausība ir sirds paklausība. Kristus pārveidoja savu mācekļu sirdis. Ja arī mēs ļausim Kungam to darīt, Viņš mūsu domas un mērķus pavērsīs savā virzienā, un mūsu sirdis un prātus pakļaus savai gribai. Tas, ko mēs darīsim, paklausīdami Jēzum, jau būs kļuvis par mūsu pašu vēlēšanos. Šķīstas un svētotas gribas lielākais prieks ir darīt Viņa prātu. Kad mēs iepazīsim Dievu – un šāda iespēja mums ir dota -, tad mūsu dzīve kļūs par pastāvīgas paklausības dzīvi. Novērtējot Kristus svēto raksturu un uzturot attiecības ar Dievu, mēs ienīdīsim grēku”, „Laikmetu ilgas,” 668.lpp.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādi divi mērķi ir Svētā Gara kristību saņemšanai?

2. Kura Trīsvienības persona uzrakstīja 10 baušļus uz akmens plāksnēm?

3. Kādi divi paklausības veidi ir raksturīgi kristiešiem?

4. Kurš ir vienīgais paklausības veids, kuru Dievs pieņem?

5. Kā paklausību, kura nāk no sirds, raksturoja E.Vaita?

Lūgšana

Šajā nedēļā sazinieties ar visiem jūsu lūgšanu sarakstā ierakstītajiem cilvēkiem un atgādiniet viņiem, ka jūs par viņiem lūdziet Dievu un pajautājiet, par kādām viņu vajadzībām aizlūgt.

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs Savus likumus ierakstītu jūsu sirdīs.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu,” Ps.51:12-14.

Kungs, atņem man manu grēcīgo sirdi un lepno garu. Savā žēlastībā velc mani tuvāk Sev un atjauno manī Tava Gara pildījumu. Ļauj man pilnīgi izbaudīt Tavas glābšanas prieku un stiprini mani.

6.diena Svētā Gara apbēdināšana

Ir lietas, kuras darot, mēs varam apbēdināt Garu: „Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai,” Efez.4:30.

Ja mēs ik dienas nemeklēsim Dievu un nesekosim Viņa vadībai, tad Viņa spēks mūsos mazināsies un no tā cietīs mūsu kristīgā dzīve.

Dievs neko neuzspiež. Kad mēs saņemam Gara kristības, Dievs var spēcīgi iespaidot mūsu dzīves, un mēs tad saņemsim Viņa atbalstu. Dievs katru dienu liks jūsu sirdīs vēlmi Viņam paklausīt. Dievs mudinās mūs vairāk pētīt Savu Vārdu un vairāk lūgt. Gars mudinās mīlēt taisnību un ienīst grēku. Tomēr mums vienmēr ir iespēja Viņa aicinājumus neievērot. To darot, mēs sākam Garu apbēdināt vai apslāpēt. Pāvils daudzos Bībeles tekstos dod praktiskus padomus, kā no tā izvairīties. Šie padomi ticīgajiem, kuri dzīvo kristīgu dzīvi, ir domāti, lai palīdzētu mums savās dzīvēs saglabāt Gara pildījumu. Sekos divi piemēri no Bībeles: „ ... un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā. No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis,” Efez.4:24-32.

„Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamāciet nekārtīgos, iedrošiniet bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem. Esiet priecīgi vienmēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. Neapslāpējiet Garu,” 1.Tes.5:14-19.

Pāvils zināja, ka Dieva Gars, kurš mājo ticīgajos, mudinās viņu darīt lietas, uz kurām aicina šie Bībeles panti. Ja mēs atsakāmies paklausīt Gara aicinājumiem, tad mēs Viņu apbēdinām.

Ja jūs konstatējat, ka apbēdiniet Garu, nezaudējiet drosmi! Lūdziet Dievam piedošanu un Viņš piedos: „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības,” 1.Jāņa 1:9.

Tad ticībā lūdziet Dievu, lai jūs no jauna tiktu piepildīti ar Viņa Garu. Un Viņš darīs arī to: „Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” Lūk.11:13.

Dāvids pazina Dieva žēlastību. Viņš bija grēkojis un izdarījis slepkavību un laulības pārkāpšanu. Izdarot šos noziegumus, viņš tika atraidījis Dieva Gara vadību. Taču, kad Gars Dāvidu pārliecināja par izdarītā grēcīgumu, viņš griezās pie Dieva lūgšanā. Pievērsiet uzmanību sekojošiem vārdiem: „Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!” Ps.51:11-13.

Tad, kad mēs saprotam, ka esam attālinājušies no Dieva, mēs nedrīkstam bez grēku nožēlas dzīvot nevienu mirkli. Mums, tāpat kā to darīja Dāvids, ir jāpieņem Dieva piedošana un ticībā jāturas pie apsolījuma atjaunot Gara pildījumu. Tad mūsu „iekšējais” cilvēks tiks stiprināts un spēs pārvarēt sātana uzbrukumus: „lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību,” Efez.3:16-19.

Mēs kalpojam brīnišķam Dievam. Kad esam Viņu pievīluši, tad atcerēsimies: „Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem, jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas. Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums; kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas. Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi,” Ps.103:8-14.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Uzskaitiet vairākus rīcības un uzvedības piemērus, kuri raksturotu dzīvesveidu, uz kuru kristiešus mudina Svētais Gars:

2. Kā kristieši var apbēdināt Svēto Garu?

3. Kas mums ir jādara, kad esam apbēdinājuši Svēto Garu?

4. Kā Dievs attiecas pret Saviem bērniem?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs piedod jums visus gadījumus, kad esiet apbēdinājuši Svēto Garu.
• lai Dievs jūsu dzīvēs jums dotu vēlēšanos paklausīt Gara aicinājumam.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„ ... jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas,” 2.Laiku 16:9.

Dari, lai mūsu sirdis Tev nodotos visā pilnībā. Parādi Savu spēku un veic mūsos nepieciešamās pārmaiņas, lai mēs piedzīvotu atdzimšanu.

7.diena Gara kristības un vēlais lietus

Ir ļoti svarīgi, lai mēs katru dienu piedzīvotu Svētā Gara „agro lietu”, jo tas mūs garīgi pilnveido un sagatavo saņemt Gara „vēlo lietu”, kura uzdevums ir kristiešu sagatavošana beidzamajai krīzei un Kristus atnākšanai. Tomēr daudzi to nesaprot un uzskata, ka viņiem ir jāgaida Gara „vēlais lietus”, nemaz nedomājot par uzvaras gūšanu pār saviem grēkiem un garīgo vājumu. Šāds viedoklis var novest pie lielas nelaimes.

Elēna Vaita brīdināja, ka daudzi, gaidot „vēlā lieta” atspirdzinājumu, kurš palīdzētu pastāvēt Kunga dienā, pret sagatavošanās darbu izturas nevērīgi. Viņa sacīja, ka garā ir redzējusi daudzus jo daudzus, kuri bēdu laikā paliks bez patvēruma. Viņi nebūs sagatavojušies un tādēļ nesaņems Gara veldzi, kura ļautu pastāvēt svētā Dieva priekšā.

Ja vēlamies saņemt Gara „vēlo lietu”, mums mūsu dzīvēs ir jāuzvar visi kārdinājumi un grēki. Viedoklis, ka mums grēka problēma nav jāuztver nopietni, ir sātana maldi: „Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti,” Ap.d.3:19.

„Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam, ...Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausiet vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai,” Rom.6:6,11-14.

E.Vaita apstiprināja šos vārdus un rakstīja, ka bija redzējusi, ka „vēlo lietu” nevarēs saņemt neviens, kurš nebūs guvis uzvaru pār katru grēku, lepnumu, savtību, mīlestību uz pasauli, pār katru sliktu vārdu un rīcību.

Tagad tas varbūt jums šķiet neiespējami. Tomēr risinājums uzvaras gūšanai pār kārdinājumiem ir mācīties ļaut Jēzum Savu dzīvi izdzīvot mūsos. Šī brīnišķā Bībeles patiesība tiks aplūkota šajos studiju materiālos nedaudz vēlāk.

Agrais vai līdzšinējais Gara „lietus”, kurš ir Svētā Gara kristības, sāka izlieties kopš Vasarsvētku dienas. Pēteris norādīja uz to un ļaudīm sacīja: „Bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos,” Ap.d.2;16-18.

Lai saņemtu „vēlo lietu”, mums nepieciešams sasniegt garīgu briedumu, un pie šī brieduma mūs vedīs Gara kristības jeb „agrais lietus.” Darbā „The Faith I Live By” p.333. sacīts, ka vēlais lietus, kurš briedina zemes ražu, attēlo žēlastību. Un šī žēlastība sagatavo draudzi Cilvēka dēla atnākšanai. Taču, ja pirms tam lietus nebūs lijis, tad nebūs arī dzīvības, un zaļie asni neuzdīgs. Ja nebūs nolijis „agrais lietus”, tad „vēlais lietus” dēstus neizaudzēs.

Bez garīgā brieduma, kurš seko Gara „agrā lietus” kristībām, mēs pat nevarētu atpazīt „vēlo lietu.” E.Vaita rakstīja, ka, ja mēs ik dienas nedzīsimies pēc kristīga rakstura, mēs neatpazīsim Svētā Gara atklāšanos „vēlajā lietū”. Tas varbūt skārs apkārtējo sirdis, bet mēs varam to pat neieraudzīt un nesaņemt, „Testimony to Ministers and Gospel Workers,” p.507.

Ja neesat saņēmuši Svētā Gara kristības, nevilcinieties vairāk ne dienu. Gara saņemšana mūsu dzīvēs ir pirmā nepieciešamība, jo šī Dāvana vedīs mūs pie pārējām dāvanām. Gara izliešanās dos Kristum iespēju dzīvot mūsos. Mūsu apātijas vietā tā nesīs dedzību, mūsu nespēka vietā – spēku. Tad mūsu liecību pavadīs spēks, kāds nav bijis redzēts kopš Vasarsvētku dienas: „Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani,” Gal.2:20.

„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d. 1:8.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādas divas Svētā Gara izliešanās ir minētas Bībelē?

2. Kad iesākās „agrais lietus”?

3. Kurš „Gara lietus” ir kristības ar Svēto Garu?

4. Cik nepieciešami ir kristiešiem saņemt Gara kristības, lai iegūtu „vēlā lietus” svētības?

5. Kādām pārmaiņām jānotiek kristieša dzīvē pēc Svētā Gara „agrā lietus” saņemšanas, lai sagatavotos „vēlajam lietum”?

6. Vai ir gudri gaidīt „vēlo lietu” un tai pat laikā pret grēka problēmu izturēties vieglprātīgi?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs sagatavo jūs Gara „vēlā lietus” saņemšanai.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj,” Ps.34:8.

Atbrīvo mūs no mūsu garīgās apātijas stāvokļa un pasargā mūs no sātana uzbrukumiem.

8.diena Gara kristības un Kristus atgriešanās

Šīs dienas labā ziņa ir tā, ka Jēzus atnākšana vairs nav tālu! Es to nesaku tikai tādēļ, ka notiek teroristu uzbrukumi, dažādi konflikti, epidēmijas, dabas katastrofas, kuras liecina par Kristus atgriešanās tuvošanās. Par Jēzus atnākšanas tuvumu vairāk par jau minētajām pazīmēm mani pārliecina Viņa iemājošanās mūsos un mudinājumi izprast un saņemt Svētā Gara kristības.

Atklāsmes grāmatas 6.nodaļas pēdējie panti raksturo Jēzus atnākšanu un uzdod jautājumu: „Kas varētu pastāvēt?” Tas ir, kurš varētu pārdzīvot šo notikumu. Atbilde ir atrodama nākošās nodaļas sākumā: „Pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros, turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne pār zemi, ne jūru, ne pār kādu koku. Un es redzēju citu eņģeli uzkāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja dzīvā Dieva zīmogu; viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dots maitāt zemi un jūru: „Nesamaitājiet zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm,” Atkl.7:1-3.

Kad Kristus atnāks otro reizi, pastāvēs vienīgi tie, kuri būs saņēmuši Dieva zīmogu. Dievs, lai Viņa ļaudis saņemtu zīmogu, aiztur daudzus graujošus spēkus. Rodas svarīgs jautājums – kā saņemt šo zīmogu? Bībele saka, ka mēs tiekam kristīti ar Svēto Garu: „Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai,” Efez.4:30.

Mums katru dienu ir jāsaņem Svētā Gara kristības, ar kuru esam apzīmogoti un sagatavoti Kristus atnākšanai.

Dievs negaida uz teroristu uzbrukumiem, slimībām, dabas katastrofām. E.Vaita sacīja, ka Kristus ilgojas atklāties Savā draudzē. Kad Kristus raksturs skaidri atspoguļosies Viņa ļaudīs, tad Kristus nāks pēc savējiem, „Christ’s Object Lessons,” p.69.

Šīs pārmaiņas mūsu dzīvēs var notikt vienīgi caur Svētā Gara kristībām. Un vienīgi šīs kristības mūs var sagatavot brīdim, kad eņģeļi ļaus varu „zemes vējiem”. E.Vaita rakstīja, ka draudzi garīgi pacelt un sagatavot ļaudis pēdējai sadursmei, kura strauji tuvojas, var nekas cits, kā tikai Svētā Gara kristības, „2 Manuscript Releases,” p.30.

Mums, Septītās dienas adventistiem, draud briesmas. Mūs nereti domājam, ka esam drošībā un būsim gatavi Kristus atnākšanai, jo mēs taču zinām par sabatu, mirušo stāvokli, zvēra zīmi un zinām par to, kā atnāks Jēzus. Tā ir drausmīga kļūda. Lai arī šīs mācības ir svarīgas, tomēr tās nespēj mūs glābt. Atcerieties, ka Jēzu krustā piesita cilvēki, kuri maksāja desmito tiesu, ievēroja sabatu un lietoja šķīstu barību. Mūs var glābt ne tas, ko mēs zinām, bet tas, kuru mēs pazīstam, Jāņa 17:3. Lai būtu gatavi Jēzus atnākšanai, mums ar Viņu ir jābūt personīgās attiecībās.

Šodien Dievs cilvēkus aicina saņemt Svētā Gara kristības, lai viņi kļūtu līdzīgi Jēzum, lai saņemtu „vēlo lietu” un būtu gatavi Kristus atnākšanai: „Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir,” 1.Jāņa 3:2.

Tomēr draudzi pašlaik skar nopietna problēma. Dievs mums saka, ka atrodamies Laodiķejas draudzes stāvoklī un, ja nemainīsimies, tad nebūsim gatavi Kristus atnākšanai. Un Dievs dod mums padomu - ļaut mūsu dzīvēs pilnīgi valdīt Jēzum: „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani,” Atkl.2:20.

Kā mēs varam Jēzu ieaicināt sevī un nodibināt ar Viņu tuvas attiecības? E.Vaita rakstīja, ka mums jādzīvo dzīvā savienībā ar Dievu. Lai sasniegtu garīgu pilnbriedu, mums ar Svētā Gara kristībām ir jāsaņem spēks no augšienes, un citādi tas nebūs iespējams, „Review and Herald”, April5, 1892.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ eņģeļi aiztur iznīcinošos zemes vējus?

2. Vai Bībeles doktrīnas ir viss, kas nepieciešams mūsu glābšanai? Kādēļ jā vai nē?

3. Kā mēs tiekam apzīmogoti? Ko par to saka Bībele?

4. Kā Svētā Gara kristības palīdz nodibināt attiecības ar Kristu?

5. Kurš vienīgais mūs var sagatavot pēdējai krīzei?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs sagatavo jūs zemes vēstures pēdējai krīzei un Kristus atnākšanai.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts,” Ps.34:19.

Lauz mūsu lepnumu un ieliec mūsos nožēlas garu. Paglāb mūs no mūsu grēcīgajiem ceļiem un pasargā no garīgas atkrišanas.

9.diena Gara dotā vēlme lūgt

Kad mēs saņemam Svētā Gara kristības, mūsos sāk augt vēlēšanās vēl vairāk lūgt mūsu debesu Tēvu: „Bet pār Dāvida namu un Jeruzalemes iedzīvotājiem Es izliešu žēlastības un lūgšanas garu,” Cah.12:10.

Mēs varam vai nu ļauties šim Dieva dotajam aicinājumam, vai arī to ignorēt un turpināt būt aktīvi, taču lūgšanām ne pārāk nodevušies kristieši. Tomēr, ja mēs vēlamies gūt dziļākus piedzīvojumus ar Dievu un pilnīgāku Kristus klātbūtni mūsu dzīvēs, mums jāpieņem aicinājums lūgt. Ja mēs vēlamies savās dzīvēs redzēt Viņa varu pār sātana uzbrukumiem un Dieva spēku, kurš parādās mūsos kā Viņa brīvības un svētību nesējs apkārtējiem cilvēkiem, mums lūgšanās ir jāpavada daudz laika.

Kristieši labi zina gadiem ilgu lūgšanu nozīmi. Mums daudzreiz ir nācies krīzes situācijās nodoties dedzīgām lūgšanām, taču parasti šīs lūgšanas neturpinās ilgi. Mūsu problēma ir tā, ka esam kļuvuši pārāk pašpaļāvīgi gan mūsu pašu, gan draudzes vajadzību apmierināšanā. Esam pieraduši Dieva darbā vairāk paļauties uz sevi. Mēs daudz plānojam. Darot Dieva darbu, mēs jūtamies pārāk atkarīgi no miesas pūlēm. Dievs savā žēlastībā svētī mūsu pūles. Tomēr, kad saņemam Svētā Gara kristības un iesaistāmies lūgšanu attiecībās ar Viņu, mēs saņemsim svētības, par kurām līdz tam pat nevarējām iedomāties. Tikai tad mūsu plāni būs arī Dieva plāni un mūsu darbi – Dieva darbi.

Jēzum bija šādas dziļas attiecības ar Savu Tēvu. Patiesībā šīs attiecības bija tik tuvas, ka Jēzus sacīja: „Es un Tēvs, mēs esam viens,” Jāņa 10:30.

Visu, ko darīja Jēzus, Viņš darīja Tēva vadībā. Visi Jēzus vārdi un darbi tika sacīti un darīti Tēva vadībā un spēkā. Jēzus sacīja: „Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus,” Jāņa 14:10.

Kā Jēzus ieguva šādu vienotību ar Savu Tēvu? Tas notika Svētā Gara kristību un lūgšanu rezultātā. Kad Jēzus tika kristīts ar ūdeni, Viņš sacīja: „Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts,” Lūk.3:21,22.

Kā atbilde uz Kristus lūgšanu Svētais Gars nolaidās uz Viņu, un Viņš saņēma Svētā Gara kristības. Uzreiz pēc tam Gars Jēzu vadīja tuksnesī, kur 40 dienas tika sātana kārdināts. Šajās dienās Viņš gavēja un bija izsalcis, Lūk. 4:1,2.

Īpašajās attiecībās ar Savu Tēvu Kristus gatavojās paveikt darbu, kuru Viņš bija devies paveikt uz zemes. Viņš saņēma spēku uzvarēt sātanu: „Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni,” Lūk. 4:14.

40 lūgšanu dienas, kurās jūs esiet izvēlējušies piedalīties, ir paredzētas, lai tādu pat darbu paveiktu jūsu labā. Šajās 40 dienās jūs saņemsiet stiprinājumu cīņā ar sātanu un kļūsiet par kanālu, caur kuru Kristus varēs aizsniegt citus cilvēkus.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kā Svētais Gars iespaidos jūsu lūgšanu dzīvi?

2. Uz ko kristieši nereti paļaujas vairāk nekā uz lūgšanu?

3. Kādu lūgšanu dzīvi dzīvoja Jēzus?

4. Kā Jēzus, kurš dzīvoja Svētā Gara kristības un lūgšanām pildītu dzīvi, raksturoja attiecības ar Savu Tēvu?

5. Ko Gara kristības un lūgšanu dzīve darīja Jēzum iespējamu?

6. Kādu lūgšanu dzīvi, pēc jūsu domām, Jēzus vēlas, lai mēs dzīvotu?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs jums dotu lielāku vēlēšanos lūgt.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi,” 2.Laiku 7:14.

Dari mūs pazemīgākus. Liec mūsu sirdīs vēlēšanos būt lūgšanu ļaudīm un atteikties no saviem ļaunajiem ceļiem. Uzklausi mūsu lūgšanas, piedod mums mūsu grēkus un atturi no atkrišanas.

10.diena Jēzus un mācekļu lūgšanu paraugi

Savā zemes dzīves laikā Jēzus regulāri lūdza. Pēc ļaužu dziedināšanas un mācīšanas „Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu,” Lūk.5:16.

Lūka rakstīja par notikumiem pirms mācekļu sasaukšanas: „Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā. Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem,” Lūk.6:12,13.

Jēzus lūdza arī pie apskaidrošanās kalna, Lūk.9:29. Gars Viņu mudināja daudz laika pavadīt ar Savu debesu Tēvu. Jēzus atsaucās šai dziļajai, iekšējai nepieciešamībai lūgt. Jēzus saprata, ka spēku, lai paveiktu darbu, kas Viņam bija jāpadara, Viņš varēs saņemt, vienīgi paliekot vienots ar Savu Tēvu lūgšanās.

Jēzus Savas uzvaras pār sātanu guva, pateicoties lūgšanām. Kad mēs lasām par Kristus sadursmēm ar sātanu, kuras risinājās cilvēku dzīvēs un izpaudās kā apsēstība ar ļauniem gariem, slimībām, nāvi, vētrām un citām nelaimēm, mēs šajos stāstos neredzam Jēzu, kurš dedzīgi lūgtu Savu Tēvu pēc spēka atbrīvot šos ļaudis. Viņš šo spēku jau bija saņēmis no Tēva intīmo lūgšanu brīžos. Un, kad Jēzus sastapās ar sātanu un viņa darbiem, Viņš vienkārši Tēva spēkā sacīja Vārdu un sātana vara tika sagrauta. Kristus vārdi izdzina dēmonus, dziedināja slimos, augšāmcēla mirušos un apklusināja vētras.

Mācība no iepriekš rakstītā ir skaidra. Kristus vienotību ar Tēvu saglabāja un saņēma Viņa spēku lūgšanās. No šīm lūgšanām Jēzus devās tālāk jau kopā ar Tēvu. Viņš bija pārliecināts par Tēva klātbūtni katru dienu un katru mirkli. Šo pārliecību un patiesu vienotību ar Tēvu Jēzus saglabāja visu Savu dzīvi. Kad vien Viņa ceļi krustojās ar sātanu, Jēzus bija gatavs pieņemt šo izaicinājumu un, pateicoties Savai lūgšanu dzīvei, gūt uzvaru.

Lūgšanu dzīves piemērus parādīja arī Jēzus mācekļi. Lūgšanas bija viņu darbības galvenā daļa. Kad draudzes pieauguma tempi prasīja no mācekļiem aizvien vairāk laika veltīt „kalpošanai pie galda”, viņi norādīja uz savām prioritātēm: „bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu,” Ap.d.6:4.

Agrīnās draudzes locekļi bija lūgšanu vīri un sievas „un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās,” Ap.d.2:42.

Ticīgie Dievu pielūdza templī, savās mājās un dabā: „Sabatā mēs izgājām ārpus pilsētas pie upes, kur, kā mēs domājām, būtu lūgšanas vieta,” Ap.d.16:13.

Visi apustuļi bija lūgšanu vīri. Pāvils sacīja, ka viņš par ticīgajiem lūdza dienu un nakti: „dienu un nakti no visas sirds viņu lūgdami, lai mums būtu lemts redzēt jūs vaigā un stiprināt jūs ticībā, ja tas vēl vajadzīgs,” 1.Tes.3:10.

Tā kā apustuļi bija lūgšanu vīri, viņiem piemita Kunga spēks. Dievs ar viņu palīdzību varēja paveikt brīnumdarbus. Un lūgšanu rezultātā evaņģēlijs izskanēja visā pasaulē.

„Ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm, un tam arī es, Pāvils, kalpoju,” Kol.1:23.

Dievs katru kristieti aicina kļūt par varenu lūgšanu cīnītāju.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ Jēzus tik daudz laika pavadīja lūgšanās?

2. Kā Jēzus lūgšanu piemērs ietekmēja mācekļus?

3. Kādu lūgšanu dzīvi dzīvoja agrīnās draudzes locekļi?

4. Kā jūs vēlētos mainīt savu lūgšanu dzīvi?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs jums palīdzētu kļūt īstam lūgšanu cīnītājam, tādam kā Jēzus un Viņa mācekļi.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus!” Ps.119:27.

Atver manu prātu, lai es varu izprast Tavas mācības. Liec man pastāvīgi domāt par Tevi.

11.diena Kādēļ nepieciešams lūgt?

Lai arī lielākā kristiešu daļa tic, ka lūgšanām ir liela nozīme, daudzi īsti neizprot lūgšanu nepieciešamību. Bieži rodas jautājums – kādēļ visuvareno Dievu, kurš netraucēts spēj darīt Savu gribu, vajadzētu lūgt, jo Viņš taču vienalga rīkosies pēc Sava prāta. Daži domā, ka lūgšana, pirmkārt, nepieciešama mums pašiem, lai arī Dievs rīkosies pēc Saviem ieskatiem. Visai izplatīts ir viedoklis, ka lūgt ir privilēģija, bet ne nepieciešamība, kura ļauj Dievam darīt Savu prātu virs zemes. Patiesība ir tāda, ka Dieva bērniem lūgšana ir nepieciešama. Kādēļ tad Jēzus mūs mācīja lūgt, lai notiek Dieva prāts?

„Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes,” Mat.6:9,10.

Ja ticīgie nelūgs, tad Dieva prāts virs zemes nepiepildīsies.

1.Mozus grāmata par pasaules un cilvēku radīšanu ziņo: „Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja,” 1.Moz.1:26,27.

Ebreju vārds, kurš tulkots kā „līdzības”, parāda, ka Dievs cilvēku ir radījis daudzējādā ziņā līdzīgus Sev.

Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš, kā mēs lasām nākošajā pantā, deva viņam varu valdīt pār pasauli. Ebreju vārds, kurš tulkots kā „valdiet”, nozīmē „vadīt”, „valdīt.” Kā Dieva pārstāvis Ādams kļuva pasaules pārvaldnieks: „Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu,” 1.Moz.2:15.

Ādama atbildība kopt un sargāt zemi nozīmēja, ka viņam jāraugās, lai ar to nenotiktu kas slikts. Ādams bija Dieva pārstāvis uz zemes. Viņš bija zemes sargs.

Psalmu autors raksturo cilvēka lomu, kuru Dievs viņam bija devis pēc radīšanas: „Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis,” Ps.8:5.

Aplūkojot ebreju vārdus, kuri tulkoti kā „godība” un „varenība”, redzam, ka cilvēkam bija dotas ķēniņam raksturīgas pilnvaras. Tādēļ radīšanas procesā zeme nokļuva zem Ādama pārvaldes. Tagad viss, kas notika uz zemes, bija atkarīgs no Ādama.

Lūgšana ir nepieciešama, jo no paša iesākuma Dievs, lai darītu Savu gribu, bija nodomājis darboties ar cilvēku starpniecību un nevis neatkarīgi no viņiem. Dievs darbojas caur Savu ļaužu lūgšanām. Kad Dievs kaut ko vēlas darīt virs zemes, ir nepieciešams, lai ļaudis lūgtu pēc Viņa prāta piepildīšanās. Par to liecina vairāki piemēri gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Mēs lūdzam „lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes,” Mat.6:10. Mēs lūdzam, lai Viņš mums dod „mūsu dienišķo maizi,” Mat.6:11.

Kad Jēzus redzēja daudzu ļaužu lielās vajadzības, Viņš aicināja mācekļus lūgt Tēvu: „Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: „Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā,” Mat.9:36-38.

Dievs vēlas darbiniekus sūtīt ievākt zemes ražu. Tomēr ir nepieciešams, lai kristieši lūgtu Viņu to darīt.

Pāvils mudināja ticīgos lūgt par evaņģelizācijas darbu: „Beidzot, brāļi, lūdziet par mums, lai mūsu Kunga vārds turpina savu gaitu un manto godu tāpat kā pie jums,” 2.Tes.3:1.

Visas augstāk pieminētās lietas ir Dieva prāts, taču cilvēkiem ir nepieciešams par tām lūgt, jo lūgšana atraisa Dieva varu izpildīt Savu prātu virs zemes. Atcerieties, ka Dieva plāns ir darboties ar cilvēces starpniecību. Jūsu lūgšanas ir nepieciešamas, lai Dieva prāts piepildītos gan jūsu, gan to ļaužu dzīvēs, par kuriem jūs lūdzat.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Tā kā Dievs ir Dievs un Viņam ir vara visu darīt pēc Sava prāta, vai Viņš nevar rīkoties neatkarīgi no tā, vai mēs lūdzam par to, vai ne?

2. Par ko, saskaņā ar Dieva prātu, atbildīgs bija Ādams?

3. Kad Dievs vēlas ko darīt virs zemes, kas kristiešiem nepieciešams darīt?

4. Vai lūgšana ir nepieciešamība, vai tikai privilēģija?

5. Kā jūs domājat, ko par jūsu lūgšanām domā sātans?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs jums dotu skaidru izpratni par lūgšanu nepieciešamību.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Pasargi mani no melu ceļiem, bet dāvini man Savus baušļus!” Ps.119:29.

Vadi mani prom no maniem grēcīgajiem ceļiem. Atbalsti mani, lai Tavs vārds varētu tikt pagodināts.

12.diena Lūgšana garā

Katrs kristietis ir iesaistīts cīņā ar ienaidnieku, un no šīs cīņas ir atkarīgs viņa mūžīgais liktenis. Šī cīņa ir tikpat reāla, kā kari starp tautām uz šīs zemes. Tā ir cīņa starp Dieva un tumsas valstībām. Pāvils to raksturo kā spraigu sacensību, kurā mēs esam iesaistīti katrs personīgi: „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā,” Efez.6:12.

Tālāk Pāvils uzskaita Dieva ieročus, ar kuriem, lai gūtu uzvaru, ir jāapbruņojas kristiešiem. Noslēgumā Pāvils sacīja: „Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem,” Efez.6:18.

Ievērojiet, ka Pāvils mudina mūs lūgt „ik brīdi.” Mums jākļūst pastāvīgiem lūdzējiem un jālūdz „Garā”. Šeit mēs varam redzēt, ka, ja vēlamies ienaidnieku uzveikt, lūgšana Garā ir tikpat nepieciešama kā visi Dieva ieroči.

Rodas svarīgs jautājums – ko nozīmē lūgt Garā? Īsi sakot, lūgšana Garā ir lūgšana, uz kuru mudina Svētais Gars. To, kad un par ko mums lūgt, norāda Gars. Svētais Gars mūs vada katrā mūs dzīves jomā. Kad mēs lūdzam Garā, mūsu lūgšanas iedvesmo Gars. Tad mūsu lūgšanas būs efektīvas un nesīs labus rezultātus. Tādēļ, lai lūgtu Garā, mums ir jāsaņem Gara kristību. E.Vaita, raksturojot lūgšanas Garā, rakstīja: „Katra sirsnīga lūgšana ir Gara iedvesta un kā tāda Dievam patīkama”, „Laikmetu ilgas,” 189.lpp.

Attiecībā uz Pāvila vārdiem Rom.8:26 un 27 E.Vaita sacīja, ka mums jālūdz ne tikai Kristus vārdā, bet arī Svētā Gara vadītiem. Tas izskaidro Rom.8:26, kurā sacīts, ka „Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” Šādas lūgšanas Dievs atbild ar prieku, „Christs’s Object Lessons,” p.147.

Tas, kurš mudina mūs lūgt, ir Svētais Gars. Viņš mums norādīs uz vajadzību, par kuru mums jālūdz, jo Dievs vēlēsies rīkoties, lai šo vajadzību apmierinātu. Šāda gadījuma piemērs ir Jēzus lūgšana par Pēteri: „Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos,” Lūk.22:31,32.

Svētais Gars mudināja Jēzu lūgt par Pēteri un pat atklāja sātana plānus attiecībā uz viņu. Uzzinājis par to, Jēzus aizlūdza par Pēteri. Caur mums Svētais Gars darīs to pašu, Viņš mūsu prātā liks kādu, par kuru mums jālūdz. Un svarīgi, lai mēs atsauktos šim Svētā Gara aicinājumam.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kad Pāvils runāja par garīgo cīņu ar sātanu, kurā mēs esam iesaistīti, ko viņš sacīja par lūgšanu?

2. Kā E.Vaita izskaidroja lūgšanu Garā?

3. Pastāstiet par kādu gadījumu, kad Svētais Gars mudināja jūs aizlūgt par kādu cilvēku.

4. Vai jūs vēlaties būt kristietis, kurš lūdz Garā?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs vadītu jūsu lūgšanas ar Svēto Garu.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!” Ps.90:14.

Ļauj mums izbaudīt Tavu žēlastību – vadi mūs uz grēku nožēlu. Dari, lai mēs Tevī spētu priecāties visā pilnībā.

13.diena Kopīga lūgšana Garā

Ticīgajiem jau gadiem ilgi zināms, ka kristiešu kopējās lūgšanas kādai īpašai vajadzībai ir kristīgas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Kādreiz es domāju, ka kopīga lūgšana nozīmē divu vai vairāku kristiešu kopā sanākšanu ar mērķi lūgt, un ka tad lūgšanu laikā viņi var lūgt visu, kas vien ienāk prātā. Uzskatīju, ka katrai no šīm lūgšanām ir jābūt kādiem vienojošiem elementiem un tad katram jālūdz par ko atšķirīgu. Tomēr šis priekšstats neatbilst Bībelē aprakstītām kristiešu kopējām lūgšanām. Kristieši kopējās lūgšanās vienojas par vienu un to pašu lietu. Viņiem ir viena vēlēšanās, viens mērķis un viens lūgums. Viņi uz lūgšanām sapulcējas vienā vietā un laikā. Ja gadījumā ticīgie nevar sanākt vienkopus, tad viņi lūdz vienā laikā vai arī ar telefona palīdzību. Tomēr, ja vien tas ir iespējams, daudz labāk ir lūgt visiem kopā.

Mūsu dzīvēs kopējās lūgšanas ir varens ierocis cīņā pret sātanu. Tādēļ, lūdzot par slimajiem vai vienam par otru, Jēkabs mums iesaka apvienoties kopējās lūgšanās: „Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” Jēk.5:14-16.

Ir nepieciešams, lai tie, kuri gatavojas sagaidīt Jēzus otro atnākšanu, vienotos kopējās lūgšanās viens par otru. Mēs neesam radīti, lai vieni paši pastāvēti cīņā ar sātanu. Lai uzvarētu ienaidnieku visā pilnībā, mums ir nepieciešamas citu aizlūgšanas.

Kopējās lūgšanas ir arī nepieciešamas, lai sekmētu Dieva valstības atnākšanu. Sātans pretosies katram Dieva darbam, taču ticīgo kopīgās lūgšanas ievērojami pastiprinās Dieva varu Savas valstības uzcelšanā.

Piemērus ticīgo kopējām lūgšanām lielā skaitā varam atrast Vecajā Derībā. Par nepieciešamību apvienot kopējos spēkus cīņā pret sātanu Bībelē sacīts: „Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut,” Sal.māc. 4:12.

„Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā,” 3.Moz.26:8.

Ja mēs mēģināsim cīņā pret sātanu un viņa kārdinājumiem pastāvēt vieni paši, tad varam tikt viegli sakauti. Kā teica Salamans mācītājs, vienu cilvēku pieveikt ir viegli, divi jau var sevi aizstāvēt, bet trīs ir vēl stiprāki. Tādēļ kristiešu sadraudzība un kopīgās lūgšanas ir tik nozīmīgas.

Jēzus uzsvēra divu un vairāku ticīgo lūgšanu nozīmīgumu un pat nepieciešamību: „Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū,” Mat.18:19,20.

Kad divi vai vairāki ticīgie lūdz Garā, viņi var būt pārliecināti, ka Dievs viņus dzirdēs un palīdzēs: „Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši,” 1.Jāņa 5:14,15.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Raksturojiet kristiešu kopējo lūgšanu Garā.

2. Miniet Bībeles tekstus, kuri liecina, ka kopēja lūgšana ir daudz efektīvāka par viena kristieša lūgšanu.

3. Kā jūs domājat, vai sātanam patīk, ka kristieši vienojas kopējās lūgšanās?

4. Ko jūs varētu darīt, lai kopā ar saviem ticības biedriem vairāk iesaistītos kopējās lūgšanās?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs biežāk vadītu jūs uz kopējām lūgšanām.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!” Ps.119:37.

Gādā, lai mani nepārņemtu vēlme pēc šīs pasaules lietām. Atjauno manu garīgo dzīvi.

14.diena Neatlaidīga lūgšana Garā

Visos gadsimtos kā neiztrūkstoša sastāvdaļa, lai sekmētu Dieva valstības atnākšanu virs zemes, tika uzskatītas neatlaidīgas lūgšanas. Tomēr mēs, kuri dzīvojam rietumu kultūras apstākļos, esam pieraduši mūsu problēmām meklēt ātrus risinājumus. Un daudzreiz tas atstāj ietekmi uz mūsu lūgšanu dzīvi. Bieži vien mēs lūdzam epizodiski, un mums trūkst neatlaidības. Patiesība ir tā, ka, ja mēs vēlamies uzveikt gan mūsu personīgo, gan draudzes ienaidnieku, neatlaidība lūgšanās ir tikpat nepieciešama kā ticības biedru kopējās lūgšanas. Tie, kuri būs gatavi sagaidīt Jēzu, no personīgās pieredzes labi zinās, ko nozīmē neatlaidīgas lūgšanas. Lūgšanas sagatavošanās procesā ieņem visnozīmīgāko vietu.

Jēzus neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību iepazina personīgi. Daudzreiz Viņš lūgšanās pavadīja veselas naktis. Lūkasa evaņģēlija 18. nodaļā Viņa stāstījums skaidri parāda neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību. Jēzus īpaši vēlējās norādīt uz divām frāzēm.

„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt,” Lūk.18:1.

Šī stāsta mērķis ir mums mācīt neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību. Lūkas zināja, ka Jēzus bija mācījis mūs pastāvīgi lūgt, nezaudēt modrību un nepārtraukt lūgšanas brīdim, kad būsim saņēmuši atbildi. Šeit lietotā grieķu darbības vārda forma „lūgt” norāda uz ilgstošu darbību. Jēzus ar šo stāstu māca mūs lūgt nepārtraukti un neatlaidīgi.

Otrā frāze, kura uzsver neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību, ir šī: „Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” Lūk.18:7.

Jēzus nepārprotami māca, ka daudzreiz Dievs uz mūsu lūgšanām atbild tikai pēc saukšanas uz Viņu „dienu un nakti.” Bieži epizodiskas lūgšanas nenes tādus rezultātus kā pastāvīgas un neatlaidīgas.

E.Vaita savas dzīves laikā skaidri izjuta Dieva ļaužu garīgo vājumu. Kad viņa Kunga eņģelim jautāja pēc iemesla, viņai tika atbildēts, ka mēs pietiekami stingri neturamies pie apsolījumiem. Eņģelis sacīja, ka mums savi lūgumi ir jānes pie Dieva troņa un ticībā jāpaļaujas uz apsolījumiem, kuri ir pilnīgi droši. Mums jātic, ka saņemsim lietas, pēc kurām lūgsim, un tad mēs tās arī saņemsim. Rakstniece sacīja, ka eņģelis viņai ir norādījis uz Eliju. Viņš bija dedzīgs lūdzējs, kura ticība tika pārbaudīta. Viņš Kungu lūdza septiņas reizes un tikai tad pie apmales parādījās mākonis, „Early Writings” p.73.

Daudzi no mums joprojām stingri neturas pie Jēzus rokas, tādēļ mums noteikti jāmācās cīnīties ar Kungu lūgšanās.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Ko nozīmē būt neatlaidīgam lūgšanās?

2. Kā jūs domājat, vai neatlaidīgas lūgšanas ir raksturīgas rietumu pasaules vidusmēra kristietim? Kādēļ jā vai kādēļ nē?

3. Ko par nepieciešamību lūgt neatlaidīgi sacīja Jēzus?

4. Uz kādu iemeslu mūsdienu Dieva ļaužu garīgajam vājumam E.Vaitai norādīja eņģelis?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs mācītu jūs lūgt neatlaidīgi.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi, un, kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi. "Pār taviem mūriem, Jeruzaleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti." Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzalemi un nepadara to slavenu virs zemes,” Jes.62:5-7.

Māci mūs Tevi lūgt neatlaidīgi, līdz kamēr Tu mūs atjaunosi garā, un mēs varētu pagodināt Tavu vārdu.

15.diena Aizlūgšana Garā par citiem

Pastāvīgas, neatlaidīgas lūgšanas pamatprincips ir attiecināms uz ikvienu kristīgās dzīves jomu, tajā skaitā arī uz mūsu centieniem vadīt citus pie Kristus. No iepriekš rakstītā varam secināt, ka mūsu lūgšanas ir nepieciešamas mūsu ģimenes locekļu un draugu glābšanai.

Apustulis Pāvils mudina kristiešus aizlūgt par visu cilvēci: „Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā,” 2.Tim.2:1-3.

Aizlūdzot par citiem, mēs cīnāmies ar Dievu. Mūsu lūgšanas par cilvēkiem, kuri ir attālinājušies no Dieva, ir cīņa, lai viņi varētu atgriezties pie Dieva un sarautu attiecības ar sātanu. Aizlūgšanas ir galvenais ierocis cīņā par ļaužu atgriešanos, un tajā iesaistīties ir aicināts katrs kristietis: „Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu,” 2.Kor.5:18,19.

Savā lūgšanā Tēvam, kura atrodama Jāņa evaņģēlija 17.nodaļā, Kristus aizlūdz lai Tēvs un ticīgie būtu vienoti: „Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis,” Jāņa 17:20,21.

Kristus lūdz par Tēva un visu ticīgo pilnīgu salīdzināšanos. Šo lūgšanu Kristus nelūdza vienīgi pirms 2000 gadiem, bet to turpina darīt arī šodien: „Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu,” Ebr.7:25.

Pāvila vēstulēs mēs bieži atrodam aizlūgumus par mums: „Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinādams Viņa Dēla evaņģēliju, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu,” Rom.1:9.

„Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,” Efez.1:15,16.

„Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu,” Kol.1:9.

Pāvils šos ļaudis labi pazina un dziļi mīlēja viņus. Viņš labi izprata aizlūgšanu nozīmi visu ticīgo dzīvēs un aicināja katru kristieti aizlūgt par citiem: „ ...ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem,” Efez.6:18.

Dievs nepieciešamību pēc aizlūgšanām izsacīja, kad Samuēls ķēniņam Saulam sacīja sekojošus vārdus:

„Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu,” 1.Sam.12:23.

No šī panta uzzinām, ka atsacīšanās aizlūgt par otru ir grēks. E.Vaita, iedrošinot mūs aizlūgt vienam par otru, sacīja, ka, lai arī Dievs nemājo ar rokām darinātos tempļos, Viņš tomēr ar savu klātbūtni pagodina Savu ļaužu sanāksmes. Dievs ir apsolījis, ka, ja ticīgie sanāks kopā, lai meklētu Viņu, nožēlotu savus grēkus un aizlūgtu viens par otru, Viņš ar Savu Garu būs kopā ar viņiem. Tiem, kuri ierodas Viņu pielūgt, ir jāatstāj viss ļaunais. Ja ticīgie Dievu pielūgs garā, patiesībā un svētumā, viņu sanāksmes nesīs ieguvumus, „Review and Herald,” November 30, 1905.

Ja kristieši ik dienas būs pildīti ar Svēto Garu, Dievs vadīs viņu lūgšanu dzīves. Viņš ticīgo prātiem atklās cilvēkus, par kuriem lūgt un norādīs uz viņu vajadzībām. Tātad mēs skaidri redzam, ka sātans darīs visu, kas ir viņa spēkos, lai mēs noticētu, ka aizlūgšanas vienam par otru nav svarīga lieta. Viņš vēlas, lai mēs ticētu, ka nav vajadzības lūgt par tiem, kuri nav vēl raduši patvērumu Kristū. Sātans vēlas, lai mēs domātu, ka Dievs glābs mūsu ģimenes locekļus un draugus arī tad, ja mēs par to īpaši nelūgsim. Cerams, ka jūs šiem meliem nenoticēsiet. Tādēļ sātans uzbruks mūsu lūgšanu dzīvei un, iespējams, to darīs niknāk nekā citās garīgās dzīves jomās.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kad kristietis aizlūdz par kādu, ko viņš (viņa) patiesībā dara?

2. Par ko Jēzus īpaši lūdza Jāņa 17.nodaļā?

3. Vai iespēja aizlūgt ir nepieciešamība vai privilēģija?

4. Kā sātans ir uzbrucis jūsu lūgšanu dzīvei?

5. Kā jūs varētu kļūt daudz efektīvāks aizlūdzējs?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs palīdzētu jums kļūt sekmīgiem lūdzējiem par citu vajadzībām.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības. Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsiet un pildīsiet Manas tiesas,” Eceh.36:25-27.

Atver mūsu acis, lai mēs savās dzīvēs spētu saskatīt elkus un šķīstī mūs no tiem. Dod mums jaunas sirdis un vēlēšanos Tev kalpot, lai mēs spētu paklausīt Tev visās savas dzīves jomās.

16.diena Lūgšanas Garā pēc Dieva apsolījumiem

Dievs, lai apmierinātu mūsu vajadzības, Bībelē ir devis daudzus apsolījumus. Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā varam atrast spilgtus piemērus, kad Dieva ļaudis, nonākuši grūtībās, ticībā ir stingri turējušies pie Viņa apsolījumiem.

Mana pirmā iepazīšanās ar Bībeles patiesībām par lūgšanu sākās ar Glena Kūna grāmatu „The ABC’s of Bible Prayer”. Es, būdams jauns kristietis, mācījos turēties pie Dieva apsolījumiem, un tie manā dzīvē un kalpošanā nesa daudz svētību. Lūgšanas formula ir vienkārša: Lūgt: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts,” Mat.7:7. Ticēt: „Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks,” Marka 11:24.

Pirms vēl redzams, ka lūgšana ir uzklausīta, pateikties par apsolījuma piepildīšanos: „Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis! Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis." Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!” Jāņa 11:41-43.

Mēs redzam, ka Jēzus pateicās Savam Tēvam par lūgšanas uzklausīšanu un atbildēšanu, pirms vēl par to kas liecināja.

Dieva apsolījumi ir patiesi. Mēs varam būt droši, ka Dievs izpildīs visu, ko ir sacījis: „Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?” 4.Moz.23:19.

Dievs var Savus solījumus izpildīt: „Ak, Kungs, Kungs! Tu radīji debesis un zemi ar Savu lielo spēku un Savu izstiepto roku, Tev nekas nav neiespējams,” Jer.32:17.

Līdzīgi kā ozols slēpjas ozola zīlē, tā arī Dieva apsolījuma piepildījumu ietver pats apsolījums, ja tas tiek pieņemts ticībā. Runājot par Dieva Vārda apsolījumiem E.Vaita sacīja, ka katrā Bībeles pavēlē un apsolījumā mājo Dieva spēks un tajos dzīvo Dievs, kurš pavēles izpilda un apsolījumus realizē, „Christ’s Object Lessons,” p.38.

Bībeles apsolījumi ietver Dieva paša dzīvi un spēku. Dieva apsolījumiem stāties ceļā nevar neviens un nekas, ja vien mēs pie tiem turamies ticībā un pastāvīgi lūdzam Viņu.

2.Laiku 20.nodaļā mēs atrodam apbrīnojamu lūgšanu pēc Dieva apsolījuma. Jūdas ķēniņš Jošafats gaidīja nenovēršamu vairāku armiju apvienības iebrukumu. Viņš bija jau gatavojies šādai krīzei un stiprinājis savas armijas aizsardzības spējas. Ķēniņa rīcībā bija miljons labi apmācītu karavīru. Tomēr, kad Jošafats uzzināja par uzbrukuma draudiem, viņa pirmā rīcība bija nevis sagatavošanās cīņai, bet gan Kunga meklēšana.

Kad mēs savās dzīvēs sastopamies ar grūtībām, arī mums vispirms ir jāmeklē Kungs. Tas nenozīmē, ka mums nav savu iespēju robežās jārīkojas, lai no šīm grūtībām izvairītos. Briesmas mums draud tad, ja grūtos brīžos paļausimies uz saviem cilvēciskajiem resursiem. Mūsu prātos bieži sāk veidoties problēmas risinājums, pirms vēl esam vērsušies pie Dieva. Jošafata lūgšana ir labs piemērs, kuram vajadzētu sekot arī mums: „Tad Jošafats nostājās Jūdas un Jeruzalemes draudzes vidū Tā Kunga nama priekšā jaunajā pagalmā un lūdza: "Kungs, Tu mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi tas pats Dievs, kas valdi debesīs un kas esi valdnieks visās svešu tautu ķēniņu valstīs? Jā, Tavā rokā ir spēks un vara, un nav neviena, kas pret Tevi varētu stāties. Vai Tu, mūsu Dievs, neesi izdzinis šīs zemes iedzīvotājus, Savai tautai Israēlam tuvojoties, un neesi to nodevis Ābrahāma, Tava drauga, pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem? Un šie pēdējie tanī zemē ir dzīvojuši un ir uzcēluši tur svētnīcu Tavam Vārdam, sacīdami: ja pār mums nāktu kāda nelaime, kara zobens vai sodība, vai mēris, vai bads, tad mēs varēsim nostāties gan šī nama priekšā, gan Tava vaiga priekšā, tāpēc ka šinī namā mīt Tavs Vārds. Un, kad mēs Tevi piesauksim mūsu ciešanās, tad Tu mūs uzklausīsi un mūs izglābsi. Un nu, redzi, Amona bērni un Moābs, un Seīra kalnu iedzīvotāji, kuru zemei Tu neļāvi Israēlam cauri iet, kad viņi nāca no Ēģiptes, un viņi tad arī turējās no tiem tālu nost un tos neiznīcināja, redzi, tie nu mums to atmaksā, nākdami mūs izdzīt no Tava īpašuma, kuru Tu mums esi nodevis par mantojumu. Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis." Un tā viss Jūda bija nostājies Tā Kunga priekšā, arī viņu mazie bērni, viņu sievas un viņu dēli,” 2.Laiku 20:6-13.

Šajā lūgšanā atklājas uzvarošas lūgšanas pēc Dieva apsolījuma pieci soļi:

1) Ķēniņš lūgšanu iesāka ar Dieva slavēšanu, īpaši pieminot tās Dieva īpašības, kuras bija svarīgas viņa problēmas risināšanā, skat. 6.pantu. Tā kā Jošafātam draudēja ienaidnieku uzbrukums, viņš pieminēja, ka Dievs ir tas, kurš valda pār visām varām, ka Viņa rokās ir „spēks un vara” un neviens nav spējīgs Viņam pretoties.

2) Ķēniņš pieminēja pagātnē piedzīvotās uzvaras, kurām līdzīgu bija jāgūst arī šajā reizē, skat. 7.pantu. Atceroties Dieva gādību pagātnē, mūsu ticība aug un atgādina par Viņa uzticamību.

3) Ķēniņš savā lūgšanā ietvēra apsolījumu, kuru Dievs bija devis saviem ļaudīm – solījumu, kurš attiecās uz priekšā stāvošo problēmu, skat. 8. un 9.pantus.

4) Pēc šiem trīs soļiem Jošafats izsacīja savu problēmu, skat.10.-12. pantus.

5) Beidzot Jošafats pateicās Dievam vēl pirms bija saskatāmas jebkādas pazīmes, ka viņa lūgšana ir paklausīta, skat.18. un 19. pantus.

Ievērojiet formulu lūgšanai pēc Dieva apsolījumiem un nekoncentrējaties uz pašu problēmu. Tātad: slavēšana, pagātnes uzvaru pieminēšana, apsolījums, problēma, pateicība.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Atcerieties kādu reizi, kad jūs lūdzāt pēc Dieva apsolījuma piepildīšanās un pasakiet, kā tā atšķīrās no reizēm, kad jūs savā lūgšanā koncentrējāties uz savu problēmu.

2. Kāda ir lūgšanas ābece?

3. Kādas sastāvdaļas saskatāmas Jošafata lūgšanā?

4. Ko jūs varētu darīt, lai nevis koncentrētos uz problēmu, bet vispirms vērstos pie Dieva?

5. Uzskaitiet savus iemīļotākos Dieva apsolījumus:

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs palīdzēt jums iemācīties lūgt pēc Viņa apsolījumiem un nekoncentrēties uz pašu problēmu.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!” Ps.119.34.

Dod man vēlēšanos paklausīt Tevi no visas sirds.

17.diena Evaņģelizācijas darba pabeigšana Svētā Gara spēkā

Jēzus pravietoja, ka „šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals,” Mat.24:14. Pirms Jēzus atgriešanās uz zemes notiks milzīga evaņģelizācijas darba aktivizēšanās, un prieka vēsts tiks pasludināta visai pasaulei.

Pravietis Joēls pravietoja divas Svētā Gara izliešanās – agro un vēlo „lietu”: „Arī jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva, Tā Kunga, apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus taisnībā un, kā agrāk, sūta jums agrīno un vēlīno lietu,” Joēla 2:23.

Pēteris savā Vasarsvētku dienas svētrunā norādīja uz Svētā Gara agro „lietu”, kurš sāka izlieties šajā dienā: „ ... bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos,” Ap.d. 2:16-18.

Gara agrais lietus tiek saukts arī par kristībām ar Svēto Garu: „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d. 1:4-8.

Apustuļu darbu grāmata stāsta par tā laika lielo evaņģelizācijas darba uzliesmojumu, kura rezultātā tūkstošiem cilvēku tika mantoti Kristum.

Droši vien ikviens kristietis, kurš ir lasījis Apustuļu darbu grāmatu, ilgojas pēc dienas, kad Svētais Gars darbotos līdzīgā veidā. Vairākus gadus atpakaļ, kad sāku pētīt un tiekties pēc Gara kristības, es sāku labāk izprast Svētā Gara vareno darbību.

Dievs man sāka skaidrot, kā Gara pildītus ticīgos Dievs var sekmīgi izlietot ļaužu aizsniegšanai. Es sapratu, ka evaņģelizācijas darbu pēdējās dienās nepabeigs ne profesionāli evaņģēlisti, ne radio un televīzijas pārraides, lai arī tām ir sava nozīme. Dieva darbs drīzāk tiks pabeigts tad, kad Viņa ļaudis meklēs un saņems Svētā Gara kristību un ļaus Kristum ar viņu starpniecību aizsniegt apkārtējos. Dieva darbs netiks pabeigts ar kādām jaunām programmām vai metodēm. Dievs to paveiks ar Gara pildītu ticīgo palīdzību, kuri sevi būs pilnīgi nodevuši Kristum un ļaus Viņam sevī iemājot un darboties citu labā. Tādēļ Jēzus saviem mācekļiem, pirms viņi devās pasaulei pasludināt evaņģēliju, lika sagaidīt Svētā Gara kristību, Ap.d. 1:4-8. Lai arī viņi bija kopā ar Jēzu pavadījuši 3,5 gadus un kalpojuši citiem, viņi vēl joprojām nebija gatavi pasauli iepazīstināt ar savu Kungu. Viņiem bija jāsaņem Svētā Gara spēks.

Kad Dievam nodevušies kristieši vēlreiz šādā veidā piedzīvos Jēzus tuvumu, notiks otra lielākā evaņģelizācijas darba eksplozija un otra lielākā Svētā Gara izliešanās, kura tiek saukta par „vēlo lietu.” Šī nodaļa lasītājam palīdzēs izprast, kā notiks šī evaņģēlija pasludināšana un kā tajā piedalīties katram ticīgajam. Un faktiski visi, kuri ir gatavi satikt Jēzu, kad Viņš atgriezīsies, tajā piedalīsies.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Vai jūs esat piedzīvojuši Svētā Gara spēku, kā rezultātā vēlaties liecināt citiem?

2. Ko mācekļi pirms evaņģelizācijas pasludināšanas pasaulei gaidīja un kādēļ?

3. Kas, pēc jūsu domām, ir noteicošais faktors Dieva darba pabeigšanai?

4. Vai jūs vēlaties piedalīties pēdējo dienu lielajā evaņģelizācijas darba uzliesmojumā?

5. Kā jūs varat kļūt par daļu no pēdējā evaņģelizācijas darba sastāvdaļu?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs palīdzēt jums saprast kā jūs varētu kļūt sekmīgi Jēzus liecinieki.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Kungs, es dzirdēju Tavu vēsti, mani māc bailes Tavu darbu priekšā. Gadu plūdumā īsteno Savu darbu un dari to gadu plūdumā arī visiem zināmu un skaidri saskatāmu! Dusmās atceries arī apžēlošanu!” Hab.3:2.

Vadi mūs prom no mūsu grēka ceļiem, esi mums žēlīgs un piedod mums. Pagodini Savu vārdu ar lielo glābšanas darbu.

18.diena Svētā Gara kristības un liecināšana

Septītās dienas adventisti, tāpat kā daudzi citi kristieši, jau pirms daudziem gadiem ir paredzējuši Kristus atnākšanu. Adventisti tic, ka Kristus jau varētu būt atnācis, ja vien tam būtu attiecīgi apstākļi. Līdzība par desmit jaunavām māca, ka Līgavainis kavēsies.

Kādēļ Kristus atgriešanās kavējas? Manuprāt, tam ir divi iemesli. Pirmkārt, Dieva ļaudis vēl nav tam gatavi. Otrkārt, vēl nav pabeigta evaņģēlija pasludināšana, un pasaule nav brīdināta par Kristus atnākšanu, kā arī nav vēl notikuši citi ar šīm lietām saistīti notikumi. Vēl trīskārtējā eņģeļu vēsts, kuru atrodam Atklāsmes grāmatas 14.nodaļā, nav aizsniegusi visu pasauli. Taču tam pirms Kristus atnākšanas ir jānotiek: „Un es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām; viņš sauca stiprā balsī: "Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus." Vēl cits eņģelis, otrs, sekoja un sauca: "Kritusi, kritusi lielā Bābele, kas apdzirdījusi visas tautas ar savas netiklības dusmu vīnu." Un vēl cits, trešais, eņģelis sekoja tiem un sauca stiprā balsī: "Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas, tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets Viņa bardzības kausā, un tam būs jācieš mokas ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā. Un viņu mocību dūmi celsies augšup mūžu mūžos; un nebūs miera ne dienu, ne nakti tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa vārda zīmi." Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību. Es dzirdēju balsi no debesīm sakām: "Raksti! Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šā brīža. Tiešām, saka Gars, lai tie atdusas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada." Es redzēju, un raugi: bija balts mākonis, un uz mākoņa kāds sēdēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam; tam bija uz galvas zelta vainags un rokā ass sirpis,” Atkl.14:6-14.

Pirms Kristus otrās atnākšanas uz šīs zemes norisināsies lieli un drausmīgi notikumi. Pagātnē Dieva ļaudis šādām krīzes situācijām izrādījās nesagatavoti. Noasa dienās plūdi nāca tikai tad, kad tika brīdināti zemes iedzīvotāji, un šķirsts bija gatavs. „Jo, kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana,” Mat.24:37.

Brīdinājuma vēsts skanēs un „šķirsts” – draudze, būs gatava. Un tad nāks gals.

Kā Kristus nesa brīdinājumu Noasa laika pasaulei? Pēteris par to mums stāsta savā pirmajā vēstulē. Svētais Gars, kurš uzmodināja Kristu no mirušajiem, ir tas pats Gars, ar kuru Kristus caur Noasu runāja uz sātana pakļautajiem ļaudīm: „Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noasa dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim,” 1.Pēt.3:18-20.

Ceturtās Mozus grāmatas 27.nodaļas 15. un 16. panti apliecina, ka Bībelē vārds „gari” (latviešu tulkojumā lietots vārds – „dzīvības”) tiek attiecināts uz cilvēkiem: „Tad Mozus runāja ar To Kungu un sacīja: "Lai Tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,” 4.Moz.27:15,16.

Bībele arī apliecina, ka vārdi „cietums” un „cietumnieki” norāda uz vīriem un sievām, kuri atrodas zem sātana jūga un ir apkrāpti: „Es, Tas Kungs, tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un pasargāju un tevi iecēlu par derību tautai un par gaismu citām tautām, lai atvērtu acis akliem un atsvabinātu apcietinātos no cietuma, tos, kas sēd tumsībā,” Jes.42:6,7.

Tātad mēs redzam, ka tas bija Kristus, kurš ar Svēto Garu un ar Noasa starpniecību zemes iedzīvotājus brīdināja par plūdiem. Un tā tas notiks arī pēdējās dienās pirms Kristus otrās atnākšanas, Mat.24:37. Kristus, lai sagatavotu pasauli Savai atnākšanai, runās ar Svēto Garu caur Gara pildītiem kristiešiem.

Septītās dienas adventistu draudzē esmu jau daudzus gadus, un lielāko šī laika daļu esmu kalpojis kā mācītājs. Manā konfesijā, tāpat kā citās kristiešu draudzēs, lai pasauli iepazīstinātu ar Kristu, dažādu plānu, projektu un metožu realizēšanai ir iztērēta liela nauda. Es neesmu pret plāniem, projektiem un metodēm, taču baidos, ka mēs Dieva darba pabeigšanā vairāk balstāmies uz šīm lietām. Šo darbu nepabeigs ne plāni, ne projekti, ne dažādas metodes. To nepaveiks arī ievērojami runātāji, lieli kristīgās mūzikas koncerti, satelīttelevīzijas pārraides. Dieva darbu pabeigs Dieva Svētais Gars, kurš darbosies caur Gara pildītiem ļaudīm.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ, jūsuprāt, Jēzus vēl nav atnācis?

2. Ko Jēzus sacīja par Noasa dienām un mūsu dienām?

3. Kā Dievs brīdināja ļaudis Noasa dienās?

4. Ko un kā, jūsuprāt, Dievs visvairāk izlietos Sava darba pabeigšanai virs zemes?

5. Ko jūs varētu darīt, lai kļūtu par vienu no tiem, kurus Dievs izlietos Sava darba pabeigšanai?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs Svētajā Garā sniegtu caur jums liecības, tāpat kā Viņš to darīja ar Noasa starpniecību.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Vadi mani pa Tavas bauslības ceļiem, jo tā ir mans prieks!” Ps.119:35.

Palīdzi man rast prieku, darot Tavu prātu, un nenodoties pasaulīgām lietām.