Vēl cita svarīga sadraudzības sastāvdaļa, lai grupa sekmīgi darbotos, ir Gara dāvanas. Tā kā garīgās dāvanas izpaužas caur Garu saņēmušiem ticīgajiem, tad ir nepieciešami, lai grupas dalībnieki būtu saņēmuši Svētā Gara kristības.
Garīgās dāvanas apspriež vairākas Jaunās Derības nodaļas. Ievērojamākos Rakstu fragmentus par garīgajām dāvanām atrodam Pāvila vēstulēs: „Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas - kalpošanā, spējas mācīt - mācīšanā; pamācīšanas spējas - pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku,” Rom.12:4-8.
„Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus,” 1.Kor.12:7-12.
„Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis. Tāpēc ir sacīts: uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem. Uzkāpis - ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,” Efez.4:7-11.
Šīs dāvanas ieņem svarīgu lomu gan katra ticīgā, gan visas draudzes garīgajā attīstībā. Pāvils min analoģiju ar cilvēka ķermeni un tā daļām, norādot, ka katra no tām veic savu svarīgu funkciju. Secinājums ir viennozīmīgs. Lai ķermenis varētu efektīvi funkcionēt un izpildīt savu misiju, nepieciešams, lai nevainojami darbotos katra tā daļa: „Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem. Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas. Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas. Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?
Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa. Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, - vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag. Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi,” 1.Kor.12:14-22.
Pāvils sacīja, ka „locekļiem saticīgi jāgādā citam par citu,” 25.pants. Darbojoties draudzes „ķermenī”, garīgās dāvanas nes lielas svētības katram Kristus „ķermeņa” loceklim.
No Pāvila sniegtā raksturojuma ir skaidrs, ka Gara dāvanas ir nepieciešamas katram augošam kristietim un katrai augošai draudzei. Pāvila sacītais, ka draudzes locekļiem ir jāgādā citam par citu, ir skaidra norāde uz patiesu kristīgu sadraudzību. Lai justu dziļu iejūtību pret saviem ticības biedriem, mums viņi ir patiesi jāiepazīst. Ja mēs viens otram kalpojam, tad mums pienākas brīvi līdzdalīt savas dziļākās vajadzības, cīņas, cerības un sapņus. Pāvils uzsvēra šīs kalpošanas svarīgumu: „Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu,” Gal.6:2.
Šāda sadraudzība neveidosies, ja draudze darbosies tradicionālā veidā. Ja mūsu vienīgā saskarsme ar savas draudzes locekļiem ir tikai sasveicināšanās sabata rītos, tad sadraudzību, par kādu runā Bībele, panākt nebūs iespējams.
Gara dāvanas funkcionēs pavisam praktiskā veidā un nesīs svētības sadraudzības dalībniekiem. Piemēram, mācīšanas dāvana Jaunajā Derībā ticīgajiem nodrošina Dieva Vārda apguvi. Skaidrs, ka tas sadraudzības grupai ir pilnīgi nepieciešams. Tomēr grupas mērķis nav pirmām kārtām kļūt par studiju grupu. Lai arī šeit ir jānotiek intensīvām Bībeles studijām, tomēr grupas aktivitātēm ir vairāk jācentrējas uz Dieva pielūgsmi un iedrošinošu, dziedējošu sadraudzību. Mācīšanas dāvana, kura spēj kalpot šiem mērķiem, visai grupai būs liela svētība. Bībeles mācībām šajā grupā nevajadzētu būt garām, un akcentu vajadzētu likt uz Svēto Rakstu praktisku pielietojumu grupas dalībnieku dzīvēs.
Vēl cits piemērs ir iedrošināšanas dāvana. Ja grupā ir šāda dāvana, Dievs to izlietos, sakot iedrošinājuma, mierinājuma un cerību pilnus vārdus. Īpaši tiem, kuri savās dzīvēs pārdzīvo grūtus brīžus. Šīs dāvanas atklāšanās grupas locekļiem dos praktiskus un iedrošinošus bībeliskus padomus.
Ja kristiešu sadraudzības grupā parādīsies šādas garīgās dāvanas, Garam tiks dotas iespējas tās izlietot kalpošanā visu grupas dalībnieku labā.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kas nepieciešams katram sadraudzības dalībniekam, lai viņā atklātos Gara dāvanas?
2. Uzskaitiet Gara dāvanas un paskaidrojiet, kā katra no tām var tikt izlietota ikviena grupas dalībnieka labā:
3. Vai esiet pamanījuši, ka Dievs ar jūsu starpniecību ir izlietojis garīgās dāvanas, kalpojot citu labā? Ja jā, tad kādas dāvanas tās bija?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs nestu atdzimšanu gan jūsu, gan visas Savas draudzes dzīvē.
- lai Dievs jūsu dzīvē atklātu garīgās dāvanas, kuras Viņš ir jums izvēlējies un lai Viņš ar tām jūs izlietotu kalpošanā citu labā.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu! Savāciet vienuviet visu tautu, svētījiet draudzi, sapulciniet tautas vecajus, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas dzīvojamās telpas! Lai priesteri, Tā Kunga kalpi, stāv raudādami starp Tempļa priekštelpu un altāri un lai saka: saudzē un žēlo, ak, Kungs, Savu tautu, neatstāj kaunā Savu mantojumu, lai citas tautas pār to nevaldītu zobodamās! Kādēļ Tu gribi atļaut, lai tautas par to saka cita citai brīnīdamās: kur tad nu ir viņu Dievs? Tad Tas Kungs stingrā apņēmībā iestājās par Savu zemi un pasargāja no iznīcības Savu tautu. Tas Kungs atbildēja un sacīja Savai tautai: "Redzi, Es jums došu bagātīgi labību, vīnu un eļļu, lai jums būtu ko pārtikt, un neatstāšu jūs vairs par izsmieklu tautām,” Joēla 2:15-19.
Dod mums stipru vēlēšanos sapulcēties un meklēt Tevi ar dedzīgām lūgšanām. Pagodini Savu vārdu ar mūsu starpniecību, lai citi redzētu, ka Tu esi kopā ar mums. Esi mums žēlīgs un atjauno mūs visās jomās, lai mēs kā Tavi ļaudis uzplauktu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru