Lai Jēzus sekotājiem būtu spēks pasludināt pasaulei evaņģēliju, Viņš apsolīja mācekļus kristīt ar Svēto Garu: „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:4-8.
Šis apsolījums piepildījās Vasarsvētkos: „Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” Ap.d.2:1-4.
Svētā Gara kristības nebija pieejamas tikai mācekļiem Vasarsvētkos. Kopš tā laika šīs kristības var saņemt visi kristieši.
Tā kā ne visi ticīgie varēja būt klāt tajos Vasarsvētkos, tad var rasties jautājums – kā kristieši var saņemt Garu pēc Vasarsvētkiem? Atbildi mēs varam atrast Bībeles grāmatā Apustuļu darbi. Vismaz divos gadījumos Gars izlējās pār ļaužu grupu, kad ar viņiem runāja Pēteris: „Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja. Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem, jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja: "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?” Ap.d.10:44-47.
„Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums. Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti ar Svēto Garu. Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?” Ap.d.11:15-17.
Šķiet, ka Dievs ir paredzējis, lai draudze Svēto Garu saņemtu arī caur roku uzlikšanu. Par samariešiem, kuri saņēma Garu, mēs lasām: „Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās. Bet apustuļi, Jeruzalemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu,” Ap.d.8:12-17.
Ievērojiet, ka Apustuļu darbu 8.nodaļā pieminētos samariešus Gars vadīja pieņemt Kristu, un viņi tika kristīti ar ūdeni. Viņi tika pagremdēti ūdenī, pirms vēl saņēma Svēto Garu. Lai uzliktu viņiem rokas un lūgtu pēc Svētā Gara kristībām, Pēteris un Jānis speciāli šim nolūkam ieradās no Jeruzalemes. Tas skaidri parāda, ka kristības ar ūdeni un kristības ar Garu ir divas dažādas lietas. Gars vada cilvēku pieņemt Kristu un ūdens kristības. Bet, kad cilvēks uzzina par brīnišķīgo iespēju saņemt Svētā Gara kristības, viņam uz to jātiecas īpaši.
Apustuļu darbos mēs redzējām, ka Sauls, kurš vēlāk kļuva apustulis Pāvils, arī saņēma Garu ar lūgšanu un roku uzlikšanu: „Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara." Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts,” Ap.d.9:17,18.
Saula gadījumā Svētā Gara kristības viņš saņēma drīz pēc viņa atgriešanās uz Damaskas ceļa vēl pirms ūdens kristībām.
Līdzīgu piemēru, kur Svētā Gara kristības tiek saņemtas ar lūgšanu un roku uzlikšanu, mēs atrodam stāstā par Pāvila tikšanos ar mācekļiem Efezā: „Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus, viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir." Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību." Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum." To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja,” Ap.d.19:1-6.
Tam, kurš izsaka lūgšanu un uzliek rokas, ir jābūt ticīgajam, kurš Svēto Garu ir saņēmis pats. Taču jāatzīmē, ka Garu saņemt ir iespējams arī bez roku uzlikšanas. Tas ir jauks piedzīvojums – saņemt Garu ar roku uzlikšanu, taču nav nepieciešams. Svētā Gara kristību saņemšana ir vienkārša turēšanās ticībā pie Dieva apsolījuma par Gara saņemšanu: „ ... lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu,” Gal.3:14.
E.Vaita saprata, ka kristieši Svētā Gara kristību nesaņem automātiski tajā brīdī, kad viņi atgriežas pie Dieva vai pieņem ūdens kristības. Par mūsu lielo vajadzību būt pildītiem ar Svēto Garu, lai mēs sekmīgi spētu liecināt apkārtējiem, viņa rakstīja, ka bez Svētā Gara kristībām mēs neesam gatavāki iziet pasaulē kā Kunga mācekļi pēc Viņa krusta nāves, Review and Herald, Feb.18, 1890.
Par mūsu personīgo garīgo attīstību un Gara saņemšanu viņa rakstīja, ka Jēzus ir apsolījis kristīt savus sekotājus ar Svēto Garu, lai viņiem būtu spēks nest evaņģēliju pasaulei.
Grāmatā „Liecības draudzei, 6.sēj., 86.lpp. E.Vaita rakstīja, ka Svētā Gara kristības ir nepieciešamas draudzes locekļu svētdarīšanas procesā, lai viņi Kunga dārzā būtu kā dzīvi, augoši un augļus nesoši koki.
Ja kristieši Svētā Gara kristības saņemtu automātiski, tad E.Vaita nebūtu mūs mācījusi to saņemt. Viņa saprata šo kristību svarīgumu un mudināja katru ticīgo savā dzīvē tiekties uz Gara pilnību.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kādēļ Jēzus lika mācekļiem sagaidīt Svētā Gara kristības?
2. Kad mācekļi saņēma Svētā Gara kristības?
3. Vai katrs kristietis, kad viņš pieņēma Kristu vai tika kristīts ūdenī pēc Vasarsvētkiem, automātiski saņēma Svētā Gara kristības?
4. Kā Svētā Gara kristības saņēma ticīgie samarieši?
5. Kad un kā Svētā Gara kristības saņēma Sauls, kurš vēlāk kļuva apustulis Pāvils?
6. Ko Elēna Vaita sacīja par Svētā Gara kristību nozīmīgumu?
7. Vai lūgšana ar roku uzlikšanu ir nepieciešams nosacījums Svētā Gara kristību saņemšanai?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs caur jums darbojas Svētā Gara spēkā.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Piemini, Kungs, Savu laipnību, Savu žēlsirdību un žēlastību, kas ir mūžīga,” Ps.25:6.
Esi pret mums žēlīgs un piedod mums mūsu grēkus. Atjauno mūs savā labvēlībā un ar mūsu starpniecību pagodini Savu vārdu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru