Svētā Gara kristības un sadraudzības grupas iet roku rokā. Lai kristietis pieaugtu Kristus pilnībā, ir nepieciešamas abas. Lai grupa darbotos saskaņā ar Dieva prātu, tās dalībniekiem, kuri veido grupas kodolu, Svētā Gara kristības ir absolūti nepieciešamas. To mēs skaidri redzam no Kristus un Viņa mācekļu piedzīvojumiem. 3,5 gadu laikā 12 mācekļi atradās tuvās attiecībās ar Jēzu un savstarpēji. Taču mēs lasām, ka pēc vakarēdiena un pirms Jēzus sagūstīšanas viņi ķildojās: „Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais,” Lūk.22:24.
Pa šiem gadiem viņu sadraudzība ar Dievu un vienam ar otru vēl nebija sasniegusi dziļas mīlestības līmeni. Vienkārša piedalīšanās sadraudzības grupā, kuru vadīja Kristus, to dalībniekiem nebija pietiekama, lai viņos notiktu izmaiņas un viņi pieaugtu Kristus pilnībā. Taču mēs redzam, ka vēlāk viņi krasi mainījās. Kas tam bija par iemeslu? Viņu dzīvē pārmaiņas ienesa Vasarsvētkos saņemtās Svētā Gara kristības. Kopš tās dienas mācekļus un visus, kuri bija ar viņiem, vienoja patiesa kristīga sadraudzība, kuru redzēt Dievs vēlas katra kristieša dzīvē: „Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās,” Ap.d.2:42.
„Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti,” Ap.d.2:46,47.
Agrīnās draudzes sadraudzību nevar realizēt tradicionālos sabata rīta dievkalpojumos, jo starp Gara pildītajiem ticīgajiem ir nepieciešamas dinamiskas savstarpējas attiecības. Vienīgais ceļš, kā to panākt, ir nelielu sadraudzības grupu veidošana. Tradicionālie sabata dievkalpojumi ir svarīgi, taču ar tiem vien ir par maz.
Gara pildītu ticīgo sadraudzības nozīmi mazajās grupās spilgti parāda divas ilustrācijas. Vienu no tām Pāvils sniedz vēstules Korintiešiem 12.nodaļā un norāda uz dzīvas savienības nozīmi starp ticīgajiem. Lai raksturotu draudzi un tās locekļus, viņš atsaucas uz analoģiju ar cilvēka ķermeni. Viņš norāda uz katras ķermeņa daļas nozīmi visa ķermeņa funkcionēšanā. Gara pildītie ticīgie ir vajadzīgi viens otram. Viņi kalpo viens otram kā sirds, roka, acs vienā ķermenī un kalpo pārējo ķermeņa daļu labā. Skaidrs, ka katrai ķermeņa daļai ir nepieciešams palikt ciešās un dzīvās attiecībās ar pārējām. Un mājas sadraudzības grupas ir tās, kuras spēj Gara pilniem kristiešiem uzturēt ciešas un dzīvas attiecības ar Kristus miesu: „Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus,” 1.Kor.12:7-12.
„Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā,” Efez.4:11-16.
Vēl kādu ilustrāciju par mājas grupu svarīgumu mēs varam novērot pie ugunskura. Atcerieties tos brīžus, kad esat sēdējuši pie ugunskura un skatījušies, kā deg ogles. Lai tās turpinātu degt, ir nepieciešams tās sastumt vienkopus un reizēm piemest kādu pagali. Ja kvēlojošās ogles paliks savrup, tās drīz savas liesmas zaudēs un nodzisīs. Tas uzskatāmi parāda kristiešu sadraudzības nozīmi. Lai Gara kristības saņēmušie ticīgie, ejot savas dzīves gaitās, pasargātu savu „uguni” no apdzišanas, viņiem ne tikai pastāvīgi jālūdz pēc piepildīšanas ar Garu, Efez.5:18, bet arī jāuztur sadraudzība ar pārējiem Gara pilniem kristiešiem.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kāda saistība ir starp Svētā Gara kristībām un kristiešu sadraudzības grupām?
2. Vai 3,5 gadi, kurus mācekļi pavadīja kopā ar Jēzu, bija pietiekami, lai viņi būtu gatavi ciešai sadraudzībai, kuru tā vēlējās redzēt Jēzus? Kādēļ jā vai kādēļ nē?
3. Kādas ilustrācijas, lai parādītu cik tuvām jābūt kristiešu attiecībām, lietoja Pāvils?
4. Kādas ilustrācijas no dabas uzskatāmi atklāj šo pašu mācību?
5. Vai jūs jūtiet, ka jūsu garīgajai dzīvei ir nepieciešama tuva, kristīga sadraudzība? Kādēļ?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs nestu atdzimšanu gan jūsu, gan visas Savas draudzes dzīvē.
- lai Dievs svētītu jūsu pūles piedzīvot kristīgu sadraudzību.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Mana dvēsele skumst asarās, stiprini mani ar Savu vārdu!” Ps.119:28.
Grēki ir mani novājinājuši. Ved mani prom no šiem grēka ceļiem. Stiprini mani garīgi, kā Tu esi apsolījis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru