Pastāvīgas, neatlaidīgas lūgšanas pamatprincips ir attiecināms uz ikvienu kristīgās dzīves jomu, tajā skaitā arī uz mūsu centieniem vadīt citus pie Kristus. No iepriekš rakstītā varam secināt, ka mūsu lūgšanas ir nepieciešamas mūsu ģimenes locekļu un draugu glābšanai.
Apustulis Pāvils mudina kristiešus aizlūgt par visu cilvēci: „Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā,” 2.Tim.2:1-3.
Aizlūdzot par citiem, mēs cīnāmies ar Dievu. Mūsu lūgšanas par cilvēkiem, kuri ir attālinājušies no Dieva, ir cīņa, lai viņi varētu atgriezties pie Dieva un sarautu attiecības ar sātanu. Aizlūgšanas ir galvenais ierocis cīņā par ļaužu atgriešanos, un tajā iesaistīties ir aicināts katrs kristietis: „Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu,” 2.Kor.5:18,19.
Savā lūgšanā Tēvam, kura atrodama Jāņa evaņģēlija 17.nodaļā, Kristus aizlūdz lai Tēvs un ticīgie būtu vienoti: „Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis,” Jāņa 17:20,21.
Kristus lūdz par Tēva un visu ticīgo pilnīgu salīdzināšanos. Šo lūgšanu Kristus nelūdza vienīgi pirms 2000 gadiem, bet to turpina darīt arī šodien: „Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu,” Ebr.7:25.
Pāvila vēstulēs mēs bieži atrodam aizlūgumus par mums: „Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinādams Viņa Dēla evaņģēliju, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu,” Rom.1:9.
„Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,” Efez.1:15,16.
„Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu,” Kol.1:9.
Pāvils šos ļaudis labi pazina un dziļi mīlēja viņus. Viņš labi izprata aizlūgšanu nozīmi visu ticīgo dzīvēs un aicināja katru kristieti aizlūgt par citiem: „ ...ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem,” Efez.6:18.
Dievs nepieciešamību pēc aizlūgšanām izsacīja, kad Samuēls ķēniņam Saulam sacīja sekojošus vārdus:
„Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu,” 1.Sam.12:23.
No šī panta uzzinām, ka atsacīšanās aizlūgt par otru ir grēks. E.Vaita, iedrošinot mūs aizlūgt vienam par otru, sacīja, ka, lai arī Dievs nemājo ar rokām darinātos tempļos, Viņš tomēr ar savu klātbūtni pagodina Savu ļaužu sanāksmes. Dievs ir apsolījis, ka, ja ticīgie sanāks kopā, lai meklētu Viņu, nožēlotu savus grēkus un aizlūgtu viens par otru, Viņš ar Savu Garu būs kopā ar viņiem. Tiem, kuri ierodas Viņu pielūgt, ir jāatstāj viss ļaunais. Ja ticīgie Dievu pielūgs garā, patiesībā un svētumā, viņu sanāksmes nesīs ieguvumus, „Review and Herald,” November 30, 1905.
Ja kristieši ik dienas būs pildīti ar Svēto Garu, Dievs vadīs viņu lūgšanu dzīves. Viņš ticīgo prātiem atklās cilvēkus, par kuriem lūgt un norādīs uz viņu vajadzībām. Tātad mēs skaidri redzam, ka sātans darīs visu, kas ir viņa spēkos, lai mēs noticētu, ka aizlūgšanas vienam par otru nav svarīga lieta. Viņš vēlas, lai mēs ticētu, ka nav vajadzības lūgt par tiem, kuri nav vēl raduši patvērumu Kristū. Sātans vēlas, lai mēs domātu, ka Dievs glābs mūsu ģimenes locekļus un draugus arī tad, ja mēs par to īpaši nelūgsim. Cerams, ka jūs šiem meliem nenoticēsiet. Tādēļ sātans uzbruks mūsu lūgšanu dzīvei un, iespējams, to darīs niknāk nekā citās garīgās dzīves jomās.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kad kristietis aizlūdz par kādu, ko viņš (viņa) patiesībā dara?
2. Par ko Jēzus īpaši lūdza Jāņa 17.nodaļā?
3. Vai iespēja aizlūgt ir nepieciešamība vai privilēģija?
4. Kā sātans ir uzbrucis jūsu lūgšanu dzīvei?
5. Kā jūs varētu kļūt daudz efektīvāks aizlūdzējs?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs palīdzētu jums kļūt sekmīgiem lūdzējiem par citu vajadzībām.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības. Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsiet un pildīsiet Manas tiesas,” Eceh.36:25-27.
Atver mūsu acis, lai mēs savās dzīvēs spētu saskatīt elkus un šķīstī mūs no tiem. Dod mums jaunas sirdis un vēlēšanos Tev kalpot, lai mēs spētu paklausīt Tev visās savas dzīves jomās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru