Patiesība par Gara kristību nepieciešamību skaidri atklājas Jaunajā Derībā. To labi varam saskatīt Jēzus piemērā. Lūka par Jēzus kristībām ūdenī raksta sava evaņģēlija 3. nodaļā. Viņš raksta, ka lūgšanas laikā uz Jēzus nolaidās Svētais Gars: „Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts,” Lūk.3:21,22.
Lūka sacīja, ka kopš tā laika Jēzus bija Svētā Gara pilns un kalpoja Gara spēkā: „Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas ...” Lūk.4:1,2. Gara pilns Jēzus atgriezās Galilejā un „Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni,” Lūk.4:14.
Bībele neziņo, ka Jēzus Savu kalpošanas darbu būtu uzsācis pirms savām kristībām un Gara saņemšanas. Mums nav līdzīgu ziņojumu arī par mācekļiem, kuri Viņam sekoja. Uzreiz pēc kristībām Jēzus tika pildīts ar Garu un „Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” Evaņģēlijos lasām, ka Viņa kalpošanai un vēstij sekoja ļaužu tūkstoši. Tā kā Kristus pēc Viņa lūguma bija pildīts ar Svēto Garu, tad visas Kristus mācības bija Gara svaidītas: „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu,” Lūk.4:18,19.
„ ... līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs,” Ap.d.1:2.
„Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu,” Ap.d.10:38.
Jēzus labi zināja, cik liela nozīme ir Gara piepildītai kalpošanai. Tādēļ Viņš saviem mācekļiem, pirms tie devās pasludināt evaņģēliju pasaulei, lika sagaidīt apsolīto Svēto Garu.
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām,” Ap.d.1:4,5.
Jēzus mācekļiem sacīja, ka viņiem, lai liecinātu, ir jāsaņem Svētā Gara kristības: „Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:8.
Mācekļi tā arī darīja. Viņi gaidīja un vienojās kopējā lūgšanā pēc apsolītajām Svētā Gara kristībām.
„Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem,” Ap.d.1:14.
Kā atbilde uz 10 dienu ilgām lūgšanām Vasarsvētku dienā nāca Svētais Gars un piepildīja mācekļus: „Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” Ap.d.2:1-4.
Tas, kas notika tālāk, atklāj vienu no galvenajiem Svētā Gara kristību mērķiem. Dievs ar Gara kristīto mācekļu starpniecību nesa vēsti par Dieva lielajiem darbiem: „Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam,” Ap.d.2:7-11.
Lai labo vēsti par augšāmcēlušos Glābēju nodotu arī jūdiem, kuri tajā dienā atradās šajā vietā, Dievs nojauca valodu barjeru. Un Pētera Gara iedvesmotajai runai atsaucās trīs tūkstoši cilvēku: „Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu,” Ap.d.2:41.
Agrīnā draudze turpināja kalpot Gara spēkā. Lai mantotu ļaudis Kristum, Dievs brīnišķi darbojās ar Gara pildīto ticīgo starpniecību: „ ... slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti,” Ap.d.2:47.
Agrīnie kristieši labi zināja, ka, lai spētu dzīvot dievbijīgu dzīvi un sekmīgi apliecinātu savu Kungu, ir nepieciešams saņemt Gara kristības.
Gara kristības bija tik svarīgas, ka tad, kad Filipa kalpošanas rezultātā daudzi samarieši pieņēma Jēzu kā savu Glābēju, pie viņiem devās Pēteris un Jānis. Drīz pēc savas ierašanās viņi jaunkristītajiem uzlika rokas un lūdza, lai viņi saņemtu Svētā Gara kristības: „Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās. Bet apustuļi, Jeruzalemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu,” Ap.d.8:12-17.
Stāstā par to, kā Dievs aicināja Saulu uz Damaskas ceļa, mēs redzam to pašu prioritāti. Kristus Saulam atklājās vīzijā: „ Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzalemi. Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?" Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara." Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami,” Ap.d.9:1-7.
Kristus pavēlēja Saulam doties uz Damasku un tur sagaidīt tālākus norādījumus. Tad Dievs pie Saula sūtīja Ananiju, lai viņš Saulam uzliktu rokas un lūgtu pēc Svētā Gara un acu izdziedināšanas: „Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara." Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts,” Ap.d.9:17,18.
Saņēmis Garu, Sauls „arvien vairāk iedegās,” 22.pants. Sauls tika garīgi stiprināts un bija gatavs sludināšanas darbam. Šo garīgo spēku un spējas darīt evaņģelizācijas darbu Sauls saņēma Svētā Gara kristību rezultātā, kuras viņš saņēma pēc Ananijas aizlūguma.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kad Jēzus kalpošanas darbs Sava Tēva labā ieguva jaunu spēku ?
2. Ko Jēzus mācekļiem lika darīt pirms kalpošanas darba uzsākšanas?
3. Kādus rezultātus agrīnā draudze guva pēc Svētā Gara kristībām?
4. Kādēļ Dievs Pēteri un Jāni sūtīja pie jaunkristītajiem samariešiem un Ananiju – pie Saula, kad viņš bija atgriezies?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs caur jums Gara spēkā nodod liecību apkārtējiem.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Mana dvēsele līp pie pīšļiem, atspirdzini mani pēc Tava vārda!” Ps.119:25.
Mēs esam tālu no garīgas pilnības. Atjauno mūs tā, kā Tu to esi apsolījis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru