Ja kristietis vēlas savā dzīvē un kalpošanā līdzināties Kristum, Svētā Gara kristības ir nepieciešams piedzīvojums. Caur šīm kristībām Jēzus ticīgajā var iemājot vēl pilnīgāk. Un šīs tuvības ar Jēzu rezultātā ticīgais sāks gūt savas lielākās uzvaras pār grēku un ar savu Glābēju attīstīs vēl nozīmīgākas attiecības.
Kristietim arī nepieciešams izprast un piedzīvot Svētā Gara kristību saistību ar kristīgo sadraudzību. Ja mēs gan piedzīvojam Gara kristības un tomēr mums nav abpusējas sadraudzības ar citiem Gara pildītiem ticības biedriem, mēs garīgi nepieaugsim tā, kā to ir paredzējis Dievs. Ja mēs, Gara piepildīti kristieši, paliekam izolēti un neatkarīgi viens no otra, tad tas ne tikai kavēs mūsu garīgo izaugsmi, bet var arī novest pie pilnīgas Gara klātbūtnes zaudēšanas.
Uz Bībeles patiesībām centrētas kristīgās konfesijas, tajā skaitā Septītās dienas adventisti, tiecas savu reliģiju veidot ļoti intelektuālu. Mēs zinām daudz ļoti svarīgu Bībeles patiesību. Mūsu evaņģelizācijas centieni ir vērsti uz šīm patiesībām, kuras atšķir mūs no pārējām konfesijām. Tādejādi daudzi, kuri izvēlas kļūt mūsu draudzes locekļi, to dara šo patiesību dēļ.
Viens no faktiem, kurš mani bieži satrauc, ir Septītās dienas adventistu vājā kristīgā sadraudzība. Mēs drīzāk esam neatkarīga ticīgo grupa. Un sabata ievērošana atšķir mūs no lielākās kristiešu daļas.
Es bieži lasu par ticīgo gaitām pēc Vasarsvētkiem: „Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās,” Ap.d.2:42.
Es zinu, ka mēs, ja runa iet par doktrīnām, kā draudze esam „pareizi”. Taču sadraudzībā mums vēl pietrūkst ļoti daudz. Esmu novērojis, ka lielākā daļa adventistu ir strādīgi cilvēki, kuri gādā par savām ģimenēm un no sirds cenšas ierasties uz sabata rītu dievkalpojumiem. Lielākā daļa dievkalpojumu ir nedaudz formāli, un tajos maz vai pat nemaz laika netiek atvēlēts ticīgo sadraudzībai. Tādejādi vidusmēra sadraudzība ir tikai sasveicināšanās un atsveicināšanās pirms un pēc dievkalpojumiem. Tad lielākā daļa dodas mājup, lai atgrieztos nākamajā sabatā. Daudzas draudzes nedēļas vidū rīko lūgšanu sanāksmes, kurās parasti mācītājs sniedz svētrunu, un tad seko lūgšanas. Tomēr lielākā draudzes locekļu daļa, lai ierastos uz šiem dievkalpojumiem, ir vai nu pārāk aizņemti vai noguruši.
Mani bieži pārņem sajūta, ka sadraudzībai mūsu draudzē ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Nākošajās septiņās nodarbībās tiks parādīts, kāpēc Gara pildītiem kristiešiem, ja viņi vēlas pieaugt Kristus pilnībā un sagatavoties Viņa atnākšanai, ir jānāk tuvākās attiecībās vienam ar otru.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kā Ap.d.2:42 tiek raksturota agrīnā kristiešu draudze?
2. Pastāstiet, cik patiesu kristīgu sadraudzību jūs baudāt pašreiz un kāda tā ir bijusi pagātnē.
3. Kādēļ, pēc jūsu domām, kristīgā sadraudzība ir īpaši svarīga mūsu dienās?
4. Kādēļ, jūsuprāt, kristīgā sadraudzība ir nepieciešami tiem, kuri vēlas sagatavoties Kristus otrajai atnākšanai?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs nestu atdzimšanu gan jūsu, gan visas Savas draudzes dzīvē.
- lai Dievs jums atvērtu sapratni par kristīgās sadraudzības nozīmi.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
"Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ; dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpu Savu vaigu, bet ar mūžīgu žēlastību Es par tevi atkal apžēlošos," saka Tas Kungs, tavs Pestītājs. "Tas notiks kā Noasa plūdu laikā. Kā Es toreiz zvērēju, ka Noasa ūdeņi vairs nepārplūdinās zemi, tā Es tagad zvēru - uz tevi vairs nedusmošos un tevi nerāšu. Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies," saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs,” Jes.54:7-10.
Nepamet mūs mūsu grēkos, esi mums žēlsirdīgs un atbrīvo mūs no tiem. Atjauno un garīgi stiprini mūs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru