Svētā Gara kristībām ir divi mērķi. Viens no tiem ir savā dzīvē pilnībā atspoguļot Kristu: „Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm,” 2.Kor.3:3.
Dieva mērķis ir, lai mūsos būtu redzams Kristus, lai mēs būtu kā dzīva vēstule, kura atklāj Kristus raksturu.
Otrais Gara izliešanās mērķis ir sniegt spēku liecināšanā: „Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:8.
Šodien mēs pievērsīsimies pirmajam mērķim – Jēzus rakstura atspoguļošanai.
Kad Dievs Mozum iedeva akmens plāksnes ar baušļiem, ievērojamu lomu šeit ieņēma Svētais Gars. Tieši Gars bija tas, kurš rakstīja šos baušļus. Tas kļūst skaidrs, kad mēs salīdzinām Jēzus izteikumu, kurā Viņš salīdzina „Dieva pirkstu” ar „Dieva Garu”: „Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi,” Mat.12:28.
„Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi,” Lūk.11:20.
Tādējādi tas pats Svētais Gars, kurš uz akmens plāksnēm rakstīja 10 baušļus, šodien Dieva likumus raksta Svētā Gara pildīto Dieva bērnu sirdīs: „Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm,” 2.Kor.3:3.
Runājot par kristiešu paklausību, varam apskatīt divus paklausības veidus. Pirmā ir paklausība, kuru es saucu par „ārējo.” Tas nozīmē, ka ticīgais paklausa Dieva likumiem tādēļ, ka tā ir licis Dievs. Šī veida paklausība būtībā ir legālisms un nenāk no sirds. Otrais paklausības veids ir „iekšējā.” Šajā gadījumā paklausību izraisa dziļa, no sirds nākoša vēlēšanās paklausīt Dievam. Ārēja paklausība bez sirds paklausības Dievam nav pieņemama: „Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu. Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi,” Ps.51:18,19.
„Šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis,” Mat.15:8.
Vēlos minēt kādu piemēru, kurš parāda atšķirību starp iekšējo un ārējo paklausību. Pirms daudziem gadiem nomira mans tēvs, un es nebiju īsti pārliecināts, vai man būtu par to jāsēro vai ne. Un es devos pie drauga un jautāju pēc padoma. Draugs padomāja un tad sacīja: „Galu galā viņš bija tavs tēvs, un tu – viņa dēls. Tādēļ, es domāju, ka tev būtu jāsēro.” Un es sāku sērot. Skaidrs, ka tās nebija sēras, kuras nāca no sirds. Tās bija ārējas sēras, jo sērot par mirušo tēvu bija mans dēla pienākums. Patiesām sērām bija jārodas spontāni un jānāk no sirds. Līdzīgi ir ar paklausību Dievam. Ja cilvēks Gara ietekmes rezultātā ir pareizās attiecībās ar Dievu, tad paklausība Viņam radīsies spontāni un par to pat nevajadzēs domāt. Kārdinājumi nepaklausīt gan nāks, taču tie būs daudz vājāki nekā vēlēšanās paklausīt, kuru sirdī ir licis Dievs.
Caur Svētā Gara kristībām Dieva likumi ir rakstīti mūsu sirdīs, un mēs Viņam paklausām no sirds. Tas gan nenotiek uzreiz pēc tam, kad pieņemam Kristu un tiekam kristīti ar ūdeni. Pāvils saka, ka, lai Dieva likumi paliktu ierakstīti mūsu sirdīs, mums pastāvīgi ir jātop pildītiem ar Garu: „Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,” Efez.5:18.
E.Vaita, raksturojot „iekšējo” paklausību, kuru uztur no ikdienas Svētā Gara kristības, rakstīja: „Patiesa paklausība ir sirds paklausība. Kristus pārveidoja savu mācekļu sirdis. Ja arī mēs ļausim Kungam to darīt, Viņš mūsu domas un mērķus pavērsīs savā virzienā, un mūsu sirdis un prātus pakļaus savai gribai. Tas, ko mēs darīsim, paklausīdami Jēzum, jau būs kļuvis par mūsu pašu vēlēšanos. Šķīstas un svētotas gribas lielākais prieks ir darīt Viņa prātu. Kad mēs iepazīsim Dievu – un šāda iespēja mums ir dota -, tad mūsu dzīve kļūs par pastāvīgas paklausības dzīvi. Novērtējot Kristus svēto raksturu un uzturot attiecības ar Dievu, mēs ienīdīsim grēku”, „Laikmetu ilgas,” 668.lpp.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kādi divi mērķi ir Svētā Gara kristību saņemšanai?
2. Kura Trīsvienības persona uzrakstīja 10 baušļus uz akmens plāksnēm?
3. Kādi divi paklausības veidi ir raksturīgi kristiešiem?
4. Kurš ir vienīgais paklausības veids, kuru Dievs pieņem?
5. Kā paklausību, kura nāk no sirds, raksturoja E.Vaita?
Lūgšana
Šajā nedēļā sazinieties ar visiem jūsu lūgšanu sarakstā ierakstītajiem cilvēkiem un atgādiniet viņiem, ka jūs par viņiem lūdziet Dievu un pajautājiet, par kādām viņu vajadzībām aizlūgt.
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs Savus likumus ierakstītu jūsu sirdīs.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu,” Ps.51:12-14.
Kungs, atņem man manu grēcīgo sirdi un lepno garu. Savā žēlastībā velc mani tuvāk Sev un atjauno manī Tava Gara pildījumu. Ļauj man pilnīgi izbaudīt Tavas glābšanas prieku un stiprini mani.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru