Savā zemes dzīves laikā Jēzus regulāri lūdza. Pēc ļaužu dziedināšanas un mācīšanas „Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu,” Lūk.5:16.
Lūka rakstīja par notikumiem pirms mācekļu sasaukšanas: „Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā. Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem,” Lūk.6:12,13.
Jēzus lūdza arī pie apskaidrošanās kalna, Lūk.9:29. Gars Viņu mudināja daudz laika pavadīt ar Savu debesu Tēvu. Jēzus atsaucās šai dziļajai, iekšējai nepieciešamībai lūgt. Jēzus saprata, ka spēku, lai paveiktu darbu, kas Viņam bija jāpadara, Viņš varēs saņemt, vienīgi paliekot vienots ar Savu Tēvu lūgšanās.
Jēzus Savas uzvaras pār sātanu guva, pateicoties lūgšanām. Kad mēs lasām par Kristus sadursmēm ar sātanu, kuras risinājās cilvēku dzīvēs un izpaudās kā apsēstība ar ļauniem gariem, slimībām, nāvi, vētrām un citām nelaimēm, mēs šajos stāstos neredzam Jēzu, kurš dedzīgi lūgtu Savu Tēvu pēc spēka atbrīvot šos ļaudis. Viņš šo spēku jau bija saņēmis no Tēva intīmo lūgšanu brīžos. Un, kad Jēzus sastapās ar sātanu un viņa darbiem, Viņš vienkārši Tēva spēkā sacīja Vārdu un sātana vara tika sagrauta. Kristus vārdi izdzina dēmonus, dziedināja slimos, augšāmcēla mirušos un apklusināja vētras.
Mācība no iepriekš rakstītā ir skaidra. Kristus vienotību ar Tēvu saglabāja un saņēma Viņa spēku lūgšanās. No šīm lūgšanām Jēzus devās tālāk jau kopā ar Tēvu. Viņš bija pārliecināts par Tēva klātbūtni katru dienu un katru mirkli. Šo pārliecību un patiesu vienotību ar Tēvu Jēzus saglabāja visu Savu dzīvi. Kad vien Viņa ceļi krustojās ar sātanu, Jēzus bija gatavs pieņemt šo izaicinājumu un, pateicoties Savai lūgšanu dzīvei, gūt uzvaru.
Lūgšanu dzīves piemērus parādīja arī Jēzus mācekļi. Lūgšanas bija viņu darbības galvenā daļa. Kad draudzes pieauguma tempi prasīja no mācekļiem aizvien vairāk laika veltīt „kalpošanai pie galda”, viņi norādīja uz savām prioritātēm: „bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu,” Ap.d.6:4.
Agrīnās draudzes locekļi bija lūgšanu vīri un sievas „un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās,” Ap.d.2:42.
Ticīgie Dievu pielūdza templī, savās mājās un dabā: „Sabatā mēs izgājām ārpus pilsētas pie upes, kur, kā mēs domājām, būtu lūgšanas vieta,” Ap.d.16:13.
Visi apustuļi bija lūgšanu vīri. Pāvils sacīja, ka viņš par ticīgajiem lūdza dienu un nakti: „dienu un nakti no visas sirds viņu lūgdami, lai mums būtu lemts redzēt jūs vaigā un stiprināt jūs ticībā, ja tas vēl vajadzīgs,” 1.Tes.3:10.
Tā kā apustuļi bija lūgšanu vīri, viņiem piemita Kunga spēks. Dievs ar viņu palīdzību varēja paveikt brīnumdarbus. Un lūgšanu rezultātā evaņģēlijs izskanēja visā pasaulē.
„Ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm, un tam arī es, Pāvils, kalpoju,” Kol.1:23.
Dievs katru kristieti aicina kļūt par varenu lūgšanu cīnītāju.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kādēļ Jēzus tik daudz laika pavadīja lūgšanās?
2. Kā Jēzus lūgšanu piemērs ietekmēja mācekļus?
3. Kādu lūgšanu dzīvi dzīvoja agrīnās draudzes locekļi?
4. Kā jūs vēlētos mainīt savu lūgšanu dzīvi?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs jums palīdzētu kļūt īstam lūgšanu cīnītājam, tādam kā Jēzus un Viņa mācekļi.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus!” Ps.119:27.
Atver manu prātu, lai es varu izprast Tavas mācības. Liec man pastāvīgi domāt par Tevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru