Es ticu, ka Kungs vēlas Savus ļaudis redzēt līdzīgākus agrīnās draudzes ticīgajiem. Septītās dienas adventisti sevi gadiem ilgi ir uzskatījuši par atlikuma draudzi. Mēs uzskatām, ka mums, tāpat kā agrīnajai draudzei, ir patiesās Dieva Vārda mācības. Taču es ticu, ka tagad Kungs mūs aicina ne tikai turpināt pastāvēt „apustuļu mācībā”, bet arī „sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās,” Ap.d.2:42. Dievs Savus bērnus aicina būt Viņa atlikušajiem ļaudīm ne tikai mācībā, bet arī sadraudzībā. Sadraudzība ir Dieva atlikuma ļaužu svarīga īpašība. Ņemot to vērā, pameklēsim agrīnās draudzes raksturojumus.
Apustuļu darbi stāsta, ka agrīnie kristieši satikās gan templī, gan devās no mājas uz māju: „Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,” Ap.d.2:46.
Kad kristieši jūdu tempļos kļuva nevēlami, par viņu dievkalpojumu un sadraudzības centriem kļuva viņu mājas. Tur viņi sanāca slavēt Dievu, mācīties un baudīt sadraudzības mirkļus. Daudzi panti piemin mājas, kurās kristieši satikās: „Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Zēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls,” Ap.d.1:13.
„Klausījās arī kāda dievbijīga sieva, vārdā Lidija, purpura pārdevēja Tiatīras pilsētā; viņai Tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem. Bet, kad viņa un viņas nams bija kristīti, viņa lūdza, sacīdama: "Ja jums šķiet, ka es ticu Tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!" Un viņa mūs gauži lūdza palikt,” Ap.d.16:14,15.
„Bet jūdi, sadusmoti un sabiedrojušies ar dažiem nelietīgiem klaidoņiem, saskrēja barā un radīja nemieru pilsētā un, apstājuši Jazona namu, meklēja viņus, lai vestu pūļa priekšā. Bet, tos neatraduši, viņi Jazonu un dažus brāļus vilka pilsētas valdes priekšā, kliegdami: "Tie, kas visā pasaulē rada nemieru, atnākuši arī šeit; tos Jazons uzņēmis; un tie visi rīkojas pret ķeizara pavēlēm, sacīdami, ka cits ir Ķēniņš - Jēzus." Viņi uztrauca ļaudis un pilsētas valdes vīrus, kas to dzirdēja. Bet, dabūjuši gandarījumu no Jazona un pārējiem, viņi tos atbrīvoja,” Ap.d.5-9.
„Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām,” Ap.d.20:20.
„Arī draudzi viņu namā sveiciniet. Sveiciniet manu mīļoto Epainetu, kas ir pirmais Kristus guvums Āzijā,” Rom.16:5.
„Es gan kristīju arī Stefanas namu, bet neatceros, vai vēl kādu citu būtu kristījis,” 1.Kor.1:16.
„Āzijas draudzes jūs sveicina. Akvila un Priskilla ar savas mājas draudzi jūs daudzreiz sveicina iekš Tā Kunga,” 1.Kor.16:19.
„Sveiciniet brāļus Laodiķejā un Nimfu ar viņas mājas draudzi,” Kol.4;15.
Apustuļi skaidri izprata ticīgo mājas grupu sadraudzības svarīgumu. Šādos apstākļos viņi 3,5 gadus kalpoja kopā ar Jēzu. Skaidrs, ka tad, kad Kristu pieņēma simtiem un tūkstošiem cilvēku, apustuļiem turpināt šo mazo grupu sadraudzību šķita dabīgi, jo šādā sadraudzībā bija vieglāk ik dienas uzņemt un organizēt jaunos draudzes locekļus: „Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti,” Ap.d.2:46;47.
Šo mazo grupu darbība veicināja draudzes pieaugšanu. Zināms, ka trešajā gadu simtenī Romas impērijā dzīvoja aptuveni 6 miljoni kristiešu. Mazo grupu darbība bija sekmīga, jaunie draudzes locekļi ticīgo vidū iekļāvās ātri un pilnīgi. Acīmredzami, ka šīs grupas kalpoja ne tikai kā jauno ticīgo audzinātājas, bet arī kā evaņģelizācijas līdzekļi. Mājas grupas sekmēja draudzes pieaugumu pat bargu vajāšanu laikos. Bez tam, ja grupas locekļu skaits kļuva pārāk liels, tās dalībnieki sadalījās un veidoja vairākas grupas citās mājās.
Tuvas sadraudzības rezultātā mazajās grupās starp tās dalībniekiem veidojas ciešas saites, viņi viens otru iedrošina. Cilvēks ir radīts, lai pastāvētu, pateicoties citu cilvēku atbalstam. Mūsdienu kristiešiem ir nepieciešams atbalsts, kurš nāk no tuvas, intīmas sadraudzības, kāda bija raksturīga agrīnās draudzes ticīgajiem. Dievs iesākumā sacīja: „Nav labi cilvēkam būt vienam,” 1.Moz.2:18. Nav pareizi, ja kristietis cenšas sātana un pasaules spiedienu izturēt vienatnē.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kur agrīnie kristieši vadīja sadraudzības mirkļus un kādēļ?
2. Kādu labumu sniedz mājas sadraudzības grupas?
3. Kādēļ jūs domājat, ka mūsdienu kristiešu sadraudzība ir svarīga katra ticīga cilvēka dzīvē?
4. Vai jūs domājat, ka pienāks laiks un mājas grupas kļūs par nepieciešamību? Kādēļ jā vai kādēļ nē?
5. Vai jūs vēlētos kļūt par Gara pildītas mājas grupas dalībnieku? Ja jā, tad kā jūs varētu par tādu kļūt?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.
Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,
- lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
- lai Dievs nestu atdzimšanu gan jūsu, gan visas Savas draudzes dzīvē.
- lai Dievs jums palīdzētu kļūt par sadraudzības grupas dalībnieku.
- par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:
„Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi, un, kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi. "Pār taviem mūriem, Jeruzaleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti." Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzalemi un nepadara to slavenu virs zemes,” Jes.62:5-7.
Dari, lai mēs Tevi pastāvīgi lūgtu, līdz kamēr Tu mūs atjaunosi un ar mūsu starpniecību pagodināsi Savu vārdu mūsu sabiedrībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru