13.diena Kopīga lūgšana Garā

Ticīgajiem jau gadiem ilgi zināms, ka kristiešu kopējās lūgšanas kādai īpašai vajadzībai ir kristīgas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Kādreiz es domāju, ka kopīga lūgšana nozīmē divu vai vairāku kristiešu kopā sanākšanu ar mērķi lūgt, un ka tad lūgšanu laikā viņi var lūgt visu, kas vien ienāk prātā. Uzskatīju, ka katrai no šīm lūgšanām ir jābūt kādiem vienojošiem elementiem un tad katram jālūdz par ko atšķirīgu. Tomēr šis priekšstats neatbilst Bībelē aprakstītām kristiešu kopējām lūgšanām. Kristieši kopējās lūgšanās vienojas par vienu un to pašu lietu. Viņiem ir viena vēlēšanās, viens mērķis un viens lūgums. Viņi uz lūgšanām sapulcējas vienā vietā un laikā. Ja gadījumā ticīgie nevar sanākt vienkopus, tad viņi lūdz vienā laikā vai arī ar telefona palīdzību. Tomēr, ja vien tas ir iespējams, daudz labāk ir lūgt visiem kopā.

Mūsu dzīvēs kopējās lūgšanas ir varens ierocis cīņā pret sātanu. Tādēļ, lūdzot par slimajiem vai vienam par otru, Jēkabs mums iesaka apvienoties kopējās lūgšanās: „Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” Jēk.5:14-16.

Ir nepieciešams, lai tie, kuri gatavojas sagaidīt Jēzus otro atnākšanu, vienotos kopējās lūgšanās viens par otru. Mēs neesam radīti, lai vieni paši pastāvēti cīņā ar sātanu. Lai uzvarētu ienaidnieku visā pilnībā, mums ir nepieciešamas citu aizlūgšanas.

Kopējās lūgšanas ir arī nepieciešamas, lai sekmētu Dieva valstības atnākšanu. Sātans pretosies katram Dieva darbam, taču ticīgo kopīgās lūgšanas ievērojami pastiprinās Dieva varu Savas valstības uzcelšanā.

Piemērus ticīgo kopējām lūgšanām lielā skaitā varam atrast Vecajā Derībā. Par nepieciešamību apvienot kopējos spēkus cīņā pret sātanu Bībelē sacīts: „Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut,” Sal.māc. 4:12.

„Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā,” 3.Moz.26:8.

Ja mēs mēģināsim cīņā pret sātanu un viņa kārdinājumiem pastāvēt vieni paši, tad varam tikt viegli sakauti. Kā teica Salamans mācītājs, vienu cilvēku pieveikt ir viegli, divi jau var sevi aizstāvēt, bet trīs ir vēl stiprāki. Tādēļ kristiešu sadraudzība un kopīgās lūgšanas ir tik nozīmīgas.

Jēzus uzsvēra divu un vairāku ticīgo lūgšanu nozīmīgumu un pat nepieciešamību: „Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū,” Mat.18:19,20.

Kad divi vai vairāki ticīgie lūdz Garā, viņi var būt pārliecināti, ka Dievs viņus dzirdēs un palīdzēs: „Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši,” 1.Jāņa 5:14,15.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Raksturojiet kristiešu kopējo lūgšanu Garā.

2. Miniet Bībeles tekstus, kuri liecina, ka kopēja lūgšana ir daudz efektīvāka par viena kristieša lūgšanu.

3. Kā jūs domājat, vai sātanam patīk, ka kristieši vienojas kopējās lūgšanās?

4. Ko jūs varētu darīt, lai kopā ar saviem ticības biedriem vairāk iesaistītos kopējās lūgšanās?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs biežāk vadītu jūs uz kopējām lūgšanām.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!” Ps.119:37.

Gādā, lai mani nepārņemtu vēlme pēc šīs pasaules lietām. Atjauno manu garīgo dzīvi.

14.diena Neatlaidīga lūgšana Garā

Visos gadsimtos kā neiztrūkstoša sastāvdaļa, lai sekmētu Dieva valstības atnākšanu virs zemes, tika uzskatītas neatlaidīgas lūgšanas. Tomēr mēs, kuri dzīvojam rietumu kultūras apstākļos, esam pieraduši mūsu problēmām meklēt ātrus risinājumus. Un daudzreiz tas atstāj ietekmi uz mūsu lūgšanu dzīvi. Bieži vien mēs lūdzam epizodiski, un mums trūkst neatlaidības. Patiesība ir tā, ka, ja mēs vēlamies uzveikt gan mūsu personīgo, gan draudzes ienaidnieku, neatlaidība lūgšanās ir tikpat nepieciešama kā ticības biedru kopējās lūgšanas. Tie, kuri būs gatavi sagaidīt Jēzu, no personīgās pieredzes labi zinās, ko nozīmē neatlaidīgas lūgšanas. Lūgšanas sagatavošanās procesā ieņem visnozīmīgāko vietu.

Jēzus neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību iepazina personīgi. Daudzreiz Viņš lūgšanās pavadīja veselas naktis. Lūkasa evaņģēlija 18. nodaļā Viņa stāstījums skaidri parāda neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību. Jēzus īpaši vēlējās norādīt uz divām frāzēm.

„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt,” Lūk.18:1.

Šī stāsta mērķis ir mums mācīt neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību. Lūkas zināja, ka Jēzus bija mācījis mūs pastāvīgi lūgt, nezaudēt modrību un nepārtraukt lūgšanas brīdim, kad būsim saņēmuši atbildi. Šeit lietotā grieķu darbības vārda forma „lūgt” norāda uz ilgstošu darbību. Jēzus ar šo stāstu māca mūs lūgt nepārtraukti un neatlaidīgi.

Otrā frāze, kura uzsver neatlaidīgas lūgšanas nepieciešamību, ir šī: „Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” Lūk.18:7.

Jēzus nepārprotami māca, ka daudzreiz Dievs uz mūsu lūgšanām atbild tikai pēc saukšanas uz Viņu „dienu un nakti.” Bieži epizodiskas lūgšanas nenes tādus rezultātus kā pastāvīgas un neatlaidīgas.

E.Vaita savas dzīves laikā skaidri izjuta Dieva ļaužu garīgo vājumu. Kad viņa Kunga eņģelim jautāja pēc iemesla, viņai tika atbildēts, ka mēs pietiekami stingri neturamies pie apsolījumiem. Eņģelis sacīja, ka mums savi lūgumi ir jānes pie Dieva troņa un ticībā jāpaļaujas uz apsolījumiem, kuri ir pilnīgi droši. Mums jātic, ka saņemsim lietas, pēc kurām lūgsim, un tad mēs tās arī saņemsim. Rakstniece sacīja, ka eņģelis viņai ir norādījis uz Eliju. Viņš bija dedzīgs lūdzējs, kura ticība tika pārbaudīta. Viņš Kungu lūdza septiņas reizes un tikai tad pie apmales parādījās mākonis, „Early Writings” p.73.

Daudzi no mums joprojām stingri neturas pie Jēzus rokas, tādēļ mums noteikti jāmācās cīnīties ar Kungu lūgšanās.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Ko nozīmē būt neatlaidīgam lūgšanās?

2. Kā jūs domājat, vai neatlaidīgas lūgšanas ir raksturīgas rietumu pasaules vidusmēra kristietim? Kādēļ jā vai kādēļ nē?

3. Ko par nepieciešamību lūgt neatlaidīgi sacīja Jēzus?

4. Uz kādu iemeslu mūsdienu Dieva ļaužu garīgajam vājumam E.Vaitai norādīja eņģelis?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs mācītu jūs lūgt neatlaidīgi.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi, un, kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi. "Pār taviem mūriem, Jeruzaleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti." Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzalemi un nepadara to slavenu virs zemes,” Jes.62:5-7.

Māci mūs Tevi lūgt neatlaidīgi, līdz kamēr Tu mūs atjaunosi garā, un mēs varētu pagodināt Tavu vārdu.

15.diena Aizlūgšana Garā par citiem

Pastāvīgas, neatlaidīgas lūgšanas pamatprincips ir attiecināms uz ikvienu kristīgās dzīves jomu, tajā skaitā arī uz mūsu centieniem vadīt citus pie Kristus. No iepriekš rakstītā varam secināt, ka mūsu lūgšanas ir nepieciešamas mūsu ģimenes locekļu un draugu glābšanai.

Apustulis Pāvils mudina kristiešus aizlūgt par visu cilvēci: „Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā,” 2.Tim.2:1-3.

Aizlūdzot par citiem, mēs cīnāmies ar Dievu. Mūsu lūgšanas par cilvēkiem, kuri ir attālinājušies no Dieva, ir cīņa, lai viņi varētu atgriezties pie Dieva un sarautu attiecības ar sātanu. Aizlūgšanas ir galvenais ierocis cīņā par ļaužu atgriešanos, un tajā iesaistīties ir aicināts katrs kristietis: „Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu,” 2.Kor.5:18,19.

Savā lūgšanā Tēvam, kura atrodama Jāņa evaņģēlija 17.nodaļā, Kristus aizlūdz lai Tēvs un ticīgie būtu vienoti: „Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis,” Jāņa 17:20,21.

Kristus lūdz par Tēva un visu ticīgo pilnīgu salīdzināšanos. Šo lūgšanu Kristus nelūdza vienīgi pirms 2000 gadiem, bet to turpina darīt arī šodien: „Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu,” Ebr.7:25.

Pāvila vēstulēs mēs bieži atrodam aizlūgumus par mums: „Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinādams Viņa Dēla evaņģēliju, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu,” Rom.1:9.

„Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,” Efez.1:15,16.

„Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu,” Kol.1:9.

Pāvils šos ļaudis labi pazina un dziļi mīlēja viņus. Viņš labi izprata aizlūgšanu nozīmi visu ticīgo dzīvēs un aicināja katru kristieti aizlūgt par citiem: „ ...ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem,” Efez.6:18.

Dievs nepieciešamību pēc aizlūgšanām izsacīja, kad Samuēls ķēniņam Saulam sacīja sekojošus vārdus:

„Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu,” 1.Sam.12:23.

No šī panta uzzinām, ka atsacīšanās aizlūgt par otru ir grēks. E.Vaita, iedrošinot mūs aizlūgt vienam par otru, sacīja, ka, lai arī Dievs nemājo ar rokām darinātos tempļos, Viņš tomēr ar savu klātbūtni pagodina Savu ļaužu sanāksmes. Dievs ir apsolījis, ka, ja ticīgie sanāks kopā, lai meklētu Viņu, nožēlotu savus grēkus un aizlūgtu viens par otru, Viņš ar Savu Garu būs kopā ar viņiem. Tiem, kuri ierodas Viņu pielūgt, ir jāatstāj viss ļaunais. Ja ticīgie Dievu pielūgs garā, patiesībā un svētumā, viņu sanāksmes nesīs ieguvumus, „Review and Herald,” November 30, 1905.

Ja kristieši ik dienas būs pildīti ar Svēto Garu, Dievs vadīs viņu lūgšanu dzīves. Viņš ticīgo prātiem atklās cilvēkus, par kuriem lūgt un norādīs uz viņu vajadzībām. Tātad mēs skaidri redzam, ka sātans darīs visu, kas ir viņa spēkos, lai mēs noticētu, ka aizlūgšanas vienam par otru nav svarīga lieta. Viņš vēlas, lai mēs ticētu, ka nav vajadzības lūgt par tiem, kuri nav vēl raduši patvērumu Kristū. Sātans vēlas, lai mēs domātu, ka Dievs glābs mūsu ģimenes locekļus un draugus arī tad, ja mēs par to īpaši nelūgsim. Cerams, ka jūs šiem meliem nenoticēsiet. Tādēļ sātans uzbruks mūsu lūgšanu dzīvei un, iespējams, to darīs niknāk nekā citās garīgās dzīves jomās.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kad kristietis aizlūdz par kādu, ko viņš (viņa) patiesībā dara?

2. Par ko Jēzus īpaši lūdza Jāņa 17.nodaļā?

3. Vai iespēja aizlūgt ir nepieciešamība vai privilēģija?

4. Kā sātans ir uzbrucis jūsu lūgšanu dzīvei?

5. Kā jūs varētu kļūt daudz efektīvāks aizlūdzējs?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs palīdzētu jums kļūt sekmīgiem lūdzējiem par citu vajadzībām.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības. Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsiet un pildīsiet Manas tiesas,” Eceh.36:25-27.

Atver mūsu acis, lai mēs savās dzīvēs spētu saskatīt elkus un šķīstī mūs no tiem. Dod mums jaunas sirdis un vēlēšanos Tev kalpot, lai mēs spētu paklausīt Tev visās savas dzīves jomās.

16.diena Lūgšanas Garā pēc Dieva apsolījumiem

Dievs, lai apmierinātu mūsu vajadzības, Bībelē ir devis daudzus apsolījumus. Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā varam atrast spilgtus piemērus, kad Dieva ļaudis, nonākuši grūtībās, ticībā ir stingri turējušies pie Viņa apsolījumiem.

Mana pirmā iepazīšanās ar Bībeles patiesībām par lūgšanu sākās ar Glena Kūna grāmatu „The ABC’s of Bible Prayer”. Es, būdams jauns kristietis, mācījos turēties pie Dieva apsolījumiem, un tie manā dzīvē un kalpošanā nesa daudz svētību. Lūgšanas formula ir vienkārša: Lūgt: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts,” Mat.7:7. Ticēt: „Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks,” Marka 11:24.

Pirms vēl redzams, ka lūgšana ir uzklausīta, pateikties par apsolījuma piepildīšanos: „Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis! Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis." Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!” Jāņa 11:41-43.

Mēs redzam, ka Jēzus pateicās Savam Tēvam par lūgšanas uzklausīšanu un atbildēšanu, pirms vēl par to kas liecināja.

Dieva apsolījumi ir patiesi. Mēs varam būt droši, ka Dievs izpildīs visu, ko ir sacījis: „Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?” 4.Moz.23:19.

Dievs var Savus solījumus izpildīt: „Ak, Kungs, Kungs! Tu radīji debesis un zemi ar Savu lielo spēku un Savu izstiepto roku, Tev nekas nav neiespējams,” Jer.32:17.

Līdzīgi kā ozols slēpjas ozola zīlē, tā arī Dieva apsolījuma piepildījumu ietver pats apsolījums, ja tas tiek pieņemts ticībā. Runājot par Dieva Vārda apsolījumiem E.Vaita sacīja, ka katrā Bībeles pavēlē un apsolījumā mājo Dieva spēks un tajos dzīvo Dievs, kurš pavēles izpilda un apsolījumus realizē, „Christ’s Object Lessons,” p.38.

Bībeles apsolījumi ietver Dieva paša dzīvi un spēku. Dieva apsolījumiem stāties ceļā nevar neviens un nekas, ja vien mēs pie tiem turamies ticībā un pastāvīgi lūdzam Viņu.

2.Laiku 20.nodaļā mēs atrodam apbrīnojamu lūgšanu pēc Dieva apsolījuma. Jūdas ķēniņš Jošafats gaidīja nenovēršamu vairāku armiju apvienības iebrukumu. Viņš bija jau gatavojies šādai krīzei un stiprinājis savas armijas aizsardzības spējas. Ķēniņa rīcībā bija miljons labi apmācītu karavīru. Tomēr, kad Jošafats uzzināja par uzbrukuma draudiem, viņa pirmā rīcība bija nevis sagatavošanās cīņai, bet gan Kunga meklēšana.

Kad mēs savās dzīvēs sastopamies ar grūtībām, arī mums vispirms ir jāmeklē Kungs. Tas nenozīmē, ka mums nav savu iespēju robežās jārīkojas, lai no šīm grūtībām izvairītos. Briesmas mums draud tad, ja grūtos brīžos paļausimies uz saviem cilvēciskajiem resursiem. Mūsu prātos bieži sāk veidoties problēmas risinājums, pirms vēl esam vērsušies pie Dieva. Jošafata lūgšana ir labs piemērs, kuram vajadzētu sekot arī mums: „Tad Jošafats nostājās Jūdas un Jeruzalemes draudzes vidū Tā Kunga nama priekšā jaunajā pagalmā un lūdza: "Kungs, Tu mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi tas pats Dievs, kas valdi debesīs un kas esi valdnieks visās svešu tautu ķēniņu valstīs? Jā, Tavā rokā ir spēks un vara, un nav neviena, kas pret Tevi varētu stāties. Vai Tu, mūsu Dievs, neesi izdzinis šīs zemes iedzīvotājus, Savai tautai Israēlam tuvojoties, un neesi to nodevis Ābrahāma, Tava drauga, pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem? Un šie pēdējie tanī zemē ir dzīvojuši un ir uzcēluši tur svētnīcu Tavam Vārdam, sacīdami: ja pār mums nāktu kāda nelaime, kara zobens vai sodība, vai mēris, vai bads, tad mēs varēsim nostāties gan šī nama priekšā, gan Tava vaiga priekšā, tāpēc ka šinī namā mīt Tavs Vārds. Un, kad mēs Tevi piesauksim mūsu ciešanās, tad Tu mūs uzklausīsi un mūs izglābsi. Un nu, redzi, Amona bērni un Moābs, un Seīra kalnu iedzīvotāji, kuru zemei Tu neļāvi Israēlam cauri iet, kad viņi nāca no Ēģiptes, un viņi tad arī turējās no tiem tālu nost un tos neiznīcināja, redzi, tie nu mums to atmaksā, nākdami mūs izdzīt no Tava īpašuma, kuru Tu mums esi nodevis par mantojumu. Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis." Un tā viss Jūda bija nostājies Tā Kunga priekšā, arī viņu mazie bērni, viņu sievas un viņu dēli,” 2.Laiku 20:6-13.

Šajā lūgšanā atklājas uzvarošas lūgšanas pēc Dieva apsolījuma pieci soļi:

1) Ķēniņš lūgšanu iesāka ar Dieva slavēšanu, īpaši pieminot tās Dieva īpašības, kuras bija svarīgas viņa problēmas risināšanā, skat. 6.pantu. Tā kā Jošafātam draudēja ienaidnieku uzbrukums, viņš pieminēja, ka Dievs ir tas, kurš valda pār visām varām, ka Viņa rokās ir „spēks un vara” un neviens nav spējīgs Viņam pretoties.

2) Ķēniņš pieminēja pagātnē piedzīvotās uzvaras, kurām līdzīgu bija jāgūst arī šajā reizē, skat. 7.pantu. Atceroties Dieva gādību pagātnē, mūsu ticība aug un atgādina par Viņa uzticamību.

3) Ķēniņš savā lūgšanā ietvēra apsolījumu, kuru Dievs bija devis saviem ļaudīm – solījumu, kurš attiecās uz priekšā stāvošo problēmu, skat. 8. un 9.pantus.

4) Pēc šiem trīs soļiem Jošafats izsacīja savu problēmu, skat.10.-12. pantus.

5) Beidzot Jošafats pateicās Dievam vēl pirms bija saskatāmas jebkādas pazīmes, ka viņa lūgšana ir paklausīta, skat.18. un 19. pantus.

Ievērojiet formulu lūgšanai pēc Dieva apsolījumiem un nekoncentrējaties uz pašu problēmu. Tātad: slavēšana, pagātnes uzvaru pieminēšana, apsolījums, problēma, pateicība.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Atcerieties kādu reizi, kad jūs lūdzāt pēc Dieva apsolījuma piepildīšanās un pasakiet, kā tā atšķīrās no reizēm, kad jūs savā lūgšanā koncentrējāties uz savu problēmu.

2. Kāda ir lūgšanas ābece?

3. Kādas sastāvdaļas saskatāmas Jošafata lūgšanā?

4. Ko jūs varētu darīt, lai nevis koncentrētos uz problēmu, bet vispirms vērstos pie Dieva?

5. Uzskaitiet savus iemīļotākos Dieva apsolījumus:

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs palīdzēt jums iemācīties lūgt pēc Viņa apsolījumiem un nekoncentrēties uz pašu problēmu.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!” Ps.119.34.

Dod man vēlēšanos paklausīt Tevi no visas sirds.

17.diena Evaņģelizācijas darba pabeigšana Svētā Gara spēkā

Jēzus pravietoja, ka „šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals,” Mat.24:14. Pirms Jēzus atgriešanās uz zemes notiks milzīga evaņģelizācijas darba aktivizēšanās, un prieka vēsts tiks pasludināta visai pasaulei.

Pravietis Joēls pravietoja divas Svētā Gara izliešanās – agro un vēlo „lietu”: „Arī jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva, Tā Kunga, apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus taisnībā un, kā agrāk, sūta jums agrīno un vēlīno lietu,” Joēla 2:23.

Pēteris savā Vasarsvētku dienas svētrunā norādīja uz Svētā Gara agro „lietu”, kurš sāka izlieties šajā dienā: „ ... bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos,” Ap.d. 2:16-18.

Gara agrais lietus tiek saukts arī par kristībām ar Svēto Garu: „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d. 1:4-8.

Apustuļu darbu grāmata stāsta par tā laika lielo evaņģelizācijas darba uzliesmojumu, kura rezultātā tūkstošiem cilvēku tika mantoti Kristum.

Droši vien ikviens kristietis, kurš ir lasījis Apustuļu darbu grāmatu, ilgojas pēc dienas, kad Svētais Gars darbotos līdzīgā veidā. Vairākus gadus atpakaļ, kad sāku pētīt un tiekties pēc Gara kristības, es sāku labāk izprast Svētā Gara vareno darbību.

Dievs man sāka skaidrot, kā Gara pildītus ticīgos Dievs var sekmīgi izlietot ļaužu aizsniegšanai. Es sapratu, ka evaņģelizācijas darbu pēdējās dienās nepabeigs ne profesionāli evaņģēlisti, ne radio un televīzijas pārraides, lai arī tām ir sava nozīme. Dieva darbs drīzāk tiks pabeigts tad, kad Viņa ļaudis meklēs un saņems Svētā Gara kristību un ļaus Kristum ar viņu starpniecību aizsniegt apkārtējos. Dieva darbs netiks pabeigts ar kādām jaunām programmām vai metodēm. Dievs to paveiks ar Gara pildītu ticīgo palīdzību, kuri sevi būs pilnīgi nodevuši Kristum un ļaus Viņam sevī iemājot un darboties citu labā. Tādēļ Jēzus saviem mācekļiem, pirms viņi devās pasaulei pasludināt evaņģēliju, lika sagaidīt Svētā Gara kristību, Ap.d. 1:4-8. Lai arī viņi bija kopā ar Jēzu pavadījuši 3,5 gadus un kalpojuši citiem, viņi vēl joprojām nebija gatavi pasauli iepazīstināt ar savu Kungu. Viņiem bija jāsaņem Svētā Gara spēks.

Kad Dievam nodevušies kristieši vēlreiz šādā veidā piedzīvos Jēzus tuvumu, notiks otra lielākā evaņģelizācijas darba eksplozija un otra lielākā Svētā Gara izliešanās, kura tiek saukta par „vēlo lietu.” Šī nodaļa lasītājam palīdzēs izprast, kā notiks šī evaņģēlija pasludināšana un kā tajā piedalīties katram ticīgajam. Un faktiski visi, kuri ir gatavi satikt Jēzu, kad Viņš atgriezīsies, tajā piedalīsies.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Vai jūs esat piedzīvojuši Svētā Gara spēku, kā rezultātā vēlaties liecināt citiem?

2. Ko mācekļi pirms evaņģelizācijas pasludināšanas pasaulei gaidīja un kādēļ?

3. Kas, pēc jūsu domām, ir noteicošais faktors Dieva darba pabeigšanai?

4. Vai jūs vēlaties piedalīties pēdējo dienu lielajā evaņģelizācijas darba uzliesmojumā?

5. Kā jūs varat kļūt par daļu no pēdējā evaņģelizācijas darba sastāvdaļu?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs palīdzēt jums saprast kā jūs varētu kļūt sekmīgi Jēzus liecinieki.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Kungs, es dzirdēju Tavu vēsti, mani māc bailes Tavu darbu priekšā. Gadu plūdumā īsteno Savu darbu un dari to gadu plūdumā arī visiem zināmu un skaidri saskatāmu! Dusmās atceries arī apžēlošanu!” Hab.3:2.

Vadi mūs prom no mūsu grēka ceļiem, esi mums žēlīgs un piedod mums. Pagodini Savu vārdu ar lielo glābšanas darbu.

18.diena Svētā Gara kristības un liecināšana

Septītās dienas adventisti, tāpat kā daudzi citi kristieši, jau pirms daudziem gadiem ir paredzējuši Kristus atnākšanu. Adventisti tic, ka Kristus jau varētu būt atnācis, ja vien tam būtu attiecīgi apstākļi. Līdzība par desmit jaunavām māca, ka Līgavainis kavēsies.

Kādēļ Kristus atgriešanās kavējas? Manuprāt, tam ir divi iemesli. Pirmkārt, Dieva ļaudis vēl nav tam gatavi. Otrkārt, vēl nav pabeigta evaņģēlija pasludināšana, un pasaule nav brīdināta par Kristus atnākšanu, kā arī nav vēl notikuši citi ar šīm lietām saistīti notikumi. Vēl trīskārtējā eņģeļu vēsts, kuru atrodam Atklāsmes grāmatas 14.nodaļā, nav aizsniegusi visu pasauli. Taču tam pirms Kristus atnākšanas ir jānotiek: „Un es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām; viņš sauca stiprā balsī: "Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus." Vēl cits eņģelis, otrs, sekoja un sauca: "Kritusi, kritusi lielā Bābele, kas apdzirdījusi visas tautas ar savas netiklības dusmu vīnu." Un vēl cits, trešais, eņģelis sekoja tiem un sauca stiprā balsī: "Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas, tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets Viņa bardzības kausā, un tam būs jācieš mokas ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā. Un viņu mocību dūmi celsies augšup mūžu mūžos; un nebūs miera ne dienu, ne nakti tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa vārda zīmi." Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību. Es dzirdēju balsi no debesīm sakām: "Raksti! Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šā brīža. Tiešām, saka Gars, lai tie atdusas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada." Es redzēju, un raugi: bija balts mākonis, un uz mākoņa kāds sēdēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam; tam bija uz galvas zelta vainags un rokā ass sirpis,” Atkl.14:6-14.

Pirms Kristus otrās atnākšanas uz šīs zemes norisināsies lieli un drausmīgi notikumi. Pagātnē Dieva ļaudis šādām krīzes situācijām izrādījās nesagatavoti. Noasa dienās plūdi nāca tikai tad, kad tika brīdināti zemes iedzīvotāji, un šķirsts bija gatavs. „Jo, kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana,” Mat.24:37.

Brīdinājuma vēsts skanēs un „šķirsts” – draudze, būs gatava. Un tad nāks gals.

Kā Kristus nesa brīdinājumu Noasa laika pasaulei? Pēteris par to mums stāsta savā pirmajā vēstulē. Svētais Gars, kurš uzmodināja Kristu no mirušajiem, ir tas pats Gars, ar kuru Kristus caur Noasu runāja uz sātana pakļautajiem ļaudīm: „Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noasa dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim,” 1.Pēt.3:18-20.

Ceturtās Mozus grāmatas 27.nodaļas 15. un 16. panti apliecina, ka Bībelē vārds „gari” (latviešu tulkojumā lietots vārds – „dzīvības”) tiek attiecināts uz cilvēkiem: „Tad Mozus runāja ar To Kungu un sacīja: "Lai Tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,” 4.Moz.27:15,16.

Bībele arī apliecina, ka vārdi „cietums” un „cietumnieki” norāda uz vīriem un sievām, kuri atrodas zem sātana jūga un ir apkrāpti: „Es, Tas Kungs, tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un pasargāju un tevi iecēlu par derību tautai un par gaismu citām tautām, lai atvērtu acis akliem un atsvabinātu apcietinātos no cietuma, tos, kas sēd tumsībā,” Jes.42:6,7.

Tātad mēs redzam, ka tas bija Kristus, kurš ar Svēto Garu un ar Noasa starpniecību zemes iedzīvotājus brīdināja par plūdiem. Un tā tas notiks arī pēdējās dienās pirms Kristus otrās atnākšanas, Mat.24:37. Kristus, lai sagatavotu pasauli Savai atnākšanai, runās ar Svēto Garu caur Gara pildītiem kristiešiem.

Septītās dienas adventistu draudzē esmu jau daudzus gadus, un lielāko šī laika daļu esmu kalpojis kā mācītājs. Manā konfesijā, tāpat kā citās kristiešu draudzēs, lai pasauli iepazīstinātu ar Kristu, dažādu plānu, projektu un metožu realizēšanai ir iztērēta liela nauda. Es neesmu pret plāniem, projektiem un metodēm, taču baidos, ka mēs Dieva darba pabeigšanā vairāk balstāmies uz šīm lietām. Šo darbu nepabeigs ne plāni, ne projekti, ne dažādas metodes. To nepaveiks arī ievērojami runātāji, lieli kristīgās mūzikas koncerti, satelīttelevīzijas pārraides. Dieva darbu pabeigs Dieva Svētais Gars, kurš darbosies caur Gara pildītiem ļaudīm.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ, jūsuprāt, Jēzus vēl nav atnācis?

2. Ko Jēzus sacīja par Noasa dienām un mūsu dienām?

3. Kā Dievs brīdināja ļaudis Noasa dienās?

4. Ko un kā, jūsuprāt, Dievs visvairāk izlietos Sava darba pabeigšanai virs zemes?

5. Ko jūs varētu darīt, lai kļūtu par vienu no tiem, kurus Dievs izlietos Sava darba pabeigšanai?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs Svētajā Garā sniegtu caur jums liecības, tāpat kā Viņš to darīja ar Noasa starpniecību.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Vadi mani pa Tavas bauslības ceļiem, jo tā ir mans prieks!” Ps.119:35.

Palīdzi man rast prieku, darot Tavu prātu, un nenodoties pasaulīgām lietām.

19.diena Gara kristību nepieciešamība liecināšanā

Patiesība par Gara kristību nepieciešamību skaidri atklājas Jaunajā Derībā. To labi varam saskatīt Jēzus piemērā. Lūka par Jēzus kristībām ūdenī raksta sava evaņģēlija 3. nodaļā. Viņš raksta, ka lūgšanas laikā uz Jēzus nolaidās Svētais Gars: „Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts,” Lūk.3:21,22.

Lūka sacīja, ka kopš tā laika Jēzus bija Svētā Gara pilns un kalpoja Gara spēkā: „Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas ...” Lūk.4:1,2. Gara pilns Jēzus atgriezās Galilejā un „Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni,” Lūk.4:14.

Bībele neziņo, ka Jēzus Savu kalpošanas darbu būtu uzsācis pirms savām kristībām un Gara saņemšanas. Mums nav līdzīgu ziņojumu arī par mācekļiem, kuri Viņam sekoja. Uzreiz pēc kristībām Jēzus tika pildīts ar Garu un „Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” Evaņģēlijos lasām, ka Viņa kalpošanai un vēstij sekoja ļaužu tūkstoši. Tā kā Kristus pēc Viņa lūguma bija pildīts ar Svēto Garu, tad visas Kristus mācības bija Gara svaidītas: „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu,” Lūk.4:18,19.

„ ... līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs,” Ap.d.1:2.

„Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu,” Ap.d.10:38.

Jēzus labi zināja, cik liela nozīme ir Gara piepildītai kalpošanai. Tādēļ Viņš saviem mācekļiem, pirms tie devās pasludināt evaņģēliju pasaulei, lika sagaidīt apsolīto Svēto Garu.

„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām,” Ap.d.1:4,5.

Jēzus mācekļiem sacīja, ka viņiem, lai liecinātu, ir jāsaņem Svētā Gara kristības: „Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d.1:8.

Mācekļi tā arī darīja. Viņi gaidīja un vienojās kopējā lūgšanā pēc apsolītajām Svētā Gara kristībām.

„Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem,” Ap.d.1:14.

Kā atbilde uz 10 dienu ilgām lūgšanām Vasarsvētku dienā nāca Svētais Gars un piepildīja mācekļus: „Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” Ap.d.2:1-4.

Tas, kas notika tālāk, atklāj vienu no galvenajiem Svētā Gara kristību mērķiem. Dievs ar Gara kristīto mācekļu starpniecību nesa vēsti par Dieva lielajiem darbiem: „Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam,” Ap.d.2:7-11.

Lai labo vēsti par augšāmcēlušos Glābēju nodotu arī jūdiem, kuri tajā dienā atradās šajā vietā, Dievs nojauca valodu barjeru. Un Pētera Gara iedvesmotajai runai atsaucās trīs tūkstoši cilvēku: „Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu,” Ap.d.2:41.

Agrīnā draudze turpināja kalpot Gara spēkā. Lai mantotu ļaudis Kristum, Dievs brīnišķi darbojās ar Gara pildīto ticīgo starpniecību: „ ... slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti,” Ap.d.2:47.

Agrīnie kristieši labi zināja, ka, lai spētu dzīvot dievbijīgu dzīvi un sekmīgi apliecinātu savu Kungu, ir nepieciešams saņemt Gara kristības.

Gara kristības bija tik svarīgas, ka tad, kad Filipa kalpošanas rezultātā daudzi samarieši pieņēma Jēzu kā savu Glābēju, pie viņiem devās Pēteris un Jānis. Drīz pēc savas ierašanās viņi jaunkristītajiem uzlika rokas un lūdza, lai viņi saņemtu Svētā Gara kristības: „Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās. Bet apustuļi, Jeruzalemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu,” Ap.d.8:12-17.

Stāstā par to, kā Dievs aicināja Saulu uz Damaskas ceļa, mēs redzam to pašu prioritāti. Kristus Saulam atklājās vīzijā: „ Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzalemi. Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?" Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara." Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami,” Ap.d.9:1-7.

Kristus pavēlēja Saulam doties uz Damasku un tur sagaidīt tālākus norādījumus. Tad Dievs pie Saula sūtīja Ananiju, lai viņš Saulam uzliktu rokas un lūgtu pēc Svētā Gara un acu izdziedināšanas: „Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara." Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts,” Ap.d.9:17,18.

Saņēmis Garu, Sauls „arvien vairāk iedegās,” 22.pants. Sauls tika garīgi stiprināts un bija gatavs sludināšanas darbam. Šo garīgo spēku un spējas darīt evaņģelizācijas darbu Sauls saņēma Svētā Gara kristību rezultātā, kuras viņš saņēma pēc Ananijas aizlūguma.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kad Jēzus kalpošanas darbs Sava Tēva labā ieguva jaunu spēku ?

2. Ko Jēzus mācekļiem lika darīt pirms kalpošanas darba uzsākšanas?

3. Kādus rezultātus agrīnā draudze guva pēc Svētā Gara kristībām?

4. Kādēļ Dievs Pēteri un Jāni sūtīja pie jaunkristītajiem samariešiem un Ananiju – pie Saula, kad viņš bija atgriezies?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri,

• lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu.
• lai Dievs caur jums Gara spēkā nodod liecību apkārtējiem.
• par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.

Savās lūgšanās iekļaujiet sekojošo Bībeles tekstu:

„Mana dvēsele līp pie pīšļiem, atspirdzini mani pēc Tava vārda!” Ps.119:25.

Mēs esam tālu no garīgas pilnības. Atjauno mūs tā, kā Tu to esi apsolījis.